ruukjelis -

Tik tikko šodien noķēru troļļuku, lai darbu kavētu tāpat kā visas citas dienas, bet ne vairāk, iekārtojos ērti pie loga, kad nākamājā pieturā iekāpa tāds pavisam sagrabējis oncīts, kurš gribēja uzzināt, vai ar šo "mašīnu" var aizbraukt līdz Brīvības ielai. Es viņam cītīgu sāku apstāstīt, ka diez ko jau nesanāks gan, jo "mašīna" iet pa Čaka ielu līdz Centrālajai stacijai, ka labāk jau braukt ar 17.trolejbusu, bet viņš aizdomīgi paskatījās uz mani, padomāja un laikam izsecināja, ka mani nevar ņemt par pilnu, apsēdās trolejbusa priekšējā solā un nolēma braukt tālāk. Pamanījis, ka transports nogriežas pa kreisi un garām aizslīd citas vietas nekā bija gaidīts, večuks piecēlās, aizgāja līdz vadītāja kabīnei un pieklauvējis pie lodziņa apņēmīgi teica: "Man vajag uz izpildkomiteju!" Tā vietā lai vadītājs tagad strauji nobremzētu un apmetis troļļuku pretējā braukšanas virzienā dotos uz izpildkomiteju, tas lēnā garā turpināja vien pukšķināt pa Ieriķu ielu. Oncīts sapratis, ka pasākums neizdosies, nākamājā pieturā rāpās vien no tās "mašīnas" laukā...