Friends

klausos #dodpieci diseni un dejoju [cik nu to var nosaukt par dejošanu, tirinos un kratu galvu]

Vakar ar suni bijām pirmie, kas sapēdoja celiņu.

kā viņš netiek vaļā no akcenta

joprojām:

Decembris 24., 2005

11:57
bet es jaunajā gadā negribētu satikt pseidodraugus
(5 raksta | ir doma)

You exist in this darkness. Rebels. Creeps. Outcasts. Loners. People who hate everybody. People who feel uneasy around everybody. People who know everyone hates them. People who hate being tied down, restricted, constricted, and huge whirling snakes. The snakes climb around your neck and arms. The woman who’s the mother of snakes takes you in.

Kathy Acker

Tik daudz darbā jādara, ka vispār nespēju sākt

varbūt kāds vēlas no manis atpirkt 2 biļetes uz 06feb2026 izrādi @ Nac teatr "Bastardi"?
nopirku,
bet tajā dienā jau "Pazudušais dėls" Valmierā.
Man sajuka..

ja te neviens, meklēšu citos tīklos.

Redzēju kādas 20 militàrās tehnikas vienības braucam pa Tallinas šoseju. Uz Latgali?

“a racist is someone who refuses what he can’t understand”

Glissant

Latviešu valodā vārds "cirslītis" ar nozīmi "cilvēks, kas nolohojas" ir radies šeit, Cibā, vai kaut kur pastāvējis jau iepriekš?

Un es pareizi saprotu, ka etimoloģija varētu būt saistīta ar to, ka dzīvnieciņš cirslītis angliski ir "shrew", bet alternatīvā nozīmē šeit ir ironisks pretstats vārdam "shrewd"? Vai arī neko nesaprotu?

Vispār foršs un smiekligs vārds, žēl, ka nav plašāk iegājies kā tāda latviska alternatīva tam pašam "nolohoties" vai "fuckup".

Vīriešiem, kuri auguši bez tēva klātbūtnes, biežāk raksturīga t.s. “ghosting” komunikācijas maniere jeb mīkstā uzlikšanu uz savu vīrišķo atbildību un pienākumu virzīt komunikāciju - sevišķi jau neērtos, ambvivalentas dabas jautājumus. Tā vietā, lai entuziastiski rūpētos par info plūsmu, kas skar viņam būtiskas tēmām, šāds vīrietis nemaz neizjūt pilsonisku pienākumu iesaistīties, kaut uz brīdi, kaut lai tikai pabrīdinātu, ka ir ekstraordināra situācija, tāpēc no viņa šobrīd ekspektējams tikai klusums.

Vienīgais, ko es ekspektēju no vīrieškārtas cilvēkiem sev apkārt, ir spēja uzņemties atbildību, ar mierīgu sirdi kopā ar citu cilvēki verbāli analizēt neērtas tēmas, kuru apzināšana un efektīva risināšana (nevis raustīšanās, vislaik fantazējot par negatīvas emocijas, mirklīgu satricinājumu raisoši scenārijiem, tāpēc vispār liedzot sev organiskā ceļā, dialogā ar citu vīrieti, nonākt pie jēgpilna dziļuma. Es ļoti ātri nogurstu no cilvēkiem, kuri necenšas raisīt sarunas par ko lielāku par mīļàko jauno izklaidi vai tamlīdzīgu nonsense talk’u).

Rezumējot, vīriešiem, kuri auga bez tēva, biežāk vajadzētu pašiem sev ar rīkstīti uzdot pa mīkstīti brīžos, kad aktualizējas alkas izvairīties/bēgt. Galu galā mans mērķis ir efektīvi risināt tēmas, kas mūs abus saista. Domāju, ka daudzi no šiem vīriešiem nemaz neapzinās, ka tās ir sekas tam, ka izaugi tikar vienu no vecākiem. Lūgums neuztvert to kā pārmetumu, viss, ko vēlos, ir lai tu pats sevi komunikatīvi virizi ar mierīgi un atbildīgi.

Uzskatīšu, ka 50 eiro laimests ir atlaide ortopēdiskajai jostai, ko
pirku par 79'eiro

Šovakar momentloterijā vinnēju 50 eiro (biļete maksāja 5€)

Ir baigā kaudze ar algebras, ģeometrijas un vispār matemātikas grāmatām (skolotāja krājums, pamatā vidusskolām. Ne pašas jaunākās). Varbūt kādam vajag, pirms vedu prom makulatūrā.

Šodien mugurai ir par kripatiņu labāk, un par to priecājos. Es varēšu paiet. Šodien esmu nogājusi 2800 soļu, ar sāpāpēm, bet tolerējamām. Vakar knapi nogāju 300 soļu. Ir cerība, ka nevajadzēs operēt. Sāpēt vēl sāp, bet ir labāk nudien. Es lūdzu Dievu. Pie ārstiem nebiju. Šodien aizgāju uz rtg. Bija dusmīga nurse, norādīju, lai paprovē drusku laipnāk, jo "jūs piedalāties mūsu pētījumā", esat kolēģe. Nevar tik nelaipni ar pacienti, tas nekas, ka esmu latviete. Knapi kaut ko
latviski saprata.
Nē nu sakiet ko gribiet, bet krievietes ir plintnieces. Latviešu džekiem
pārsvarā patīk. Cits temperaments.

šodien ir Lenona nāves diena un Morisona dzimšanas diena

mani nekad Naba neaicinātu.
esmu radio bijusi 1x, un tas bija LR1, bija kaut kāds LOK organizēts konkurss par Olimpiāžu vēsturi, un tur dabūju pat labu vietu.
Un Gunārs Jākobsons man iedeva sarkanas rozes, ka esmu smukākā dalībniece (neatceros, kas bija pārējie) Biju jauna, sen. man bija kādi 22 gadi

es nekad neesmu bijusi Naba studijā, kāda sakarā lai es būtu.
reiz gan Claustrum paņēma manu txt dziesmai, tas arī viss.
esmu pelēks cilvēks, kantora žurka, kas saplūst ar asfalta.
nav rīzona melot.

2006. g. 8. dec. rakstu:


10:09
kāpēc nevarētu būt drusku gaišāks, jāiebāž galvā eglīšu lampiņas vai to 3stūri, kas logos, tā, lai no gaismas paelpot, padomāt nevar

Pa nakti aifona apdeiti, man patīk, jo sajūta, ka jauns telefons. Draudzīgāks vjū