|
|
Tuesday, October 24th, 2017
| |
17:16
|
šorīt sanāca neliela gandrīz veloavārija. nebija nekas traks, bet sabiedēju sevi ar to, ka nevis pārdzīvoju par stresu un bīstamo saskriešanos, bet gan nopriecājos - beidzot sirsniņa sāka straujāk sisties.
šāda destrukcija nav man raksturīgi. atgādināja bellu vampīrfilmā, kad viņa meklēja uzmanību lol
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, October 20th, 2017
| |
17:46
|
|
| Wednesday, October 18th, 2017
| |
19:15 - emoušns
|
Nesaprotu no kurienes tas viss nāk, bet pēdējo ~pusgadu ārprātīgi par visu raudu. 5 reizes apraudājos jaunajā "skaistule un briesmonis" ar Emmu Vatsoni, 6 reizes filmā par Andri Freibergu.. sariesās pinkšķis arī rimčikā no daktera klauna reklāmas pa radio, nupat noskatījos interviju ar kādu bērnu namā uzaugušu puisi un gaudoju pie kompja tā, ka nevarēju apstāties.
NO KURIENES ŠITĀS ASARAS NĀK?
Agrāk tikai iesmēju, kad redzēju, ka mammai, kādas piedzīvojumu filmas beigās, slapjas actiņas. Tagad man pašai. pat nevajag sagaidīt filmas beigas. Multenes īpaši aizkustinošas. Izrādās, ka reklāmas arī. Jutu kaut ko kāpjam augšā arī lekcijā par virtuālo realitāti. wtf. nezinu kāpec, bet mani tur kaut kas saviļņoja
Un nav tā, ka netraucē. Ja esmu publiskā vietā visu laiku jādomā, kā apvaldīties, nevaru koncentrēties uz neko citu.
current music: lounge
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Saturday, September 23rd, 2017
| |
11:19
|
|
| Friday, September 22nd, 2017
| |
13:24
|
Man kauns par mūsu lielo televizoru. Vienmēr jūtu neveiklu nepieciešamību ciemiņiem izskaidrot, ka mēs neesam bagāti.
Tas televizors nemaz nav mūsu.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, September 21st, 2017
| |
23:26
|
|
| |
21:03
|
Ai, nu. Uhh
Pēdējā laikā "bīdu tekstus" galvā vai pa retam uz papīra pa īsto. Pa daļai tāpēc, ka arvien skaudrāk apzinos to riņķi kurā manas domas iet. Dažādos mērogos riņķi ir lielāki vai mazāki, bet šā vai tā riņķi. Viens un tas pats, un vai nu es nemācos vai mācos lēnām vai tur nav ko iemācīties un vienkārši jāgriežas.
Labi, ka sākusies skola un labi, ka pagaidām skola patīk. Drīz arī sāksies traki daudz darba pa darbu un nebūs spēka un laika domāt visas tās muļķības. Jau mazāk domāju. Kopš sākās skola.
Vēl arī baidos rakstīt, un te nu vainojama mana sievišķīgā ticība ezotērikai utt, par ko bieži sevi apsmeju, bet slepeni ļoti nopietni sačukstos ar vēl dažām sievietēm un vienu vīrieti. Nu re man bail rakstīt, jo bail ka a)labais piesauks slikto, b)sliktais piesauks vēl slikto, c)neitrālais tiks citādi interpretēts un sados pa dirsu tā vai citādi
tā lūk : )
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, September 10th, 2017
| |
17:39 - Sāp tukšs
|
Nesaprotu, vai slikti man ir tāpēc, ka paģiras, vai tāpēc, ka vientuļi.
Varbūt tpc, ka kaķa gifiņi nesanāk tik labi, kā cerēts.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Wednesday, September 6th, 2017
| |
16:20 - jaunas brilles
|
Man uz brillēm būs rakstīts PRADA, bet sejā "Humana"
:)
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, September 1st, 2017
| |
19:09 - Skolā
|
|
Nopriecājos, ka goti Latvijas mākslas aprindās vēl nav izmiruši, bet nē - tā bija Erasmus grupiņa :/
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
11:40
|
Pēdējā laikā, spogulī skatoties, seja liekas tumšāka, ļenganāka, ar tādiem violeti sarkaniem zem acīm, uz lūpām un pumpu rētām. Tāda noļurusi.
Tas vai nu tāpēc, ka alkohols, vai tāpēc, ka atkal mācīšos pirmajā kursā.
Bet es taču pat neesmu vēl izaugusi līdz galam! Uzskatu, ka cilvēks kļūst par cilvēku tikai pēc 26. Tad arī pārstājot augt un sākot dilst. Līdz tam vēl var cerēt uz lielākām krūtīm/lielāku locekli un smuku sejiņu.
Noteikti tas, ka lieku kaučkādu kosmētiku uz sejas vai katru dienu - nepalīdz. Bet man patīk domāt, ka tā smēre aizsmērē manus kompleksus :) Jātiek no šī vaļā.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, August 27th, 2017
| |
20:15 - Pļāvu zāli, dedzināju sūdus
|
Pārāk romantiska lauku darbiem.
Vai arī nepietiekami?
Neko ar šo nepateicu.
Čau kakau
current music: Penguin Cafe Orchestra
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Wednesday, August 23rd, 2017
| |
17:41 - paģira
|
Savā ceļā uz alkoholismu esmu nonākusi jau tik tālu, ka sāku veidot personalizētu pētījumu, "field notes", ja atļausiet angliski, par procesiem, kas atvieglo manas paģiru dienas. Caur dažādiem mokošiem eksperimentiem, kas mijās ar prieka pilniem atklājumiem, šobrīd esmu nonākusi pie šāda kopsavilkuma:
-brokastīs salds
-pusdienās siļķe un vārīti kartupeļi
-auksta kola vai kolas jungle pop, dažreiz arī kāda cita no cukurotajām limpenēm, tur jāsajūt konkrētās paģiras nepieciešamība un vēlme
-čipsi. ādažu virpuļi
-darbs produktīvs nebūs, bet pie kompja sēdēt var
-ja jāsēž birojā, var biežāk vārīt tējai ūdeni un pa to laiku nolīst uz dīvāniņa atlaisties horizontāli. palīdz
-kebabs? stockpots? kaut kas ass vakariņām
Jābeidz dzert..
Bet jāatzīst, ka kopš vairāk dzeru arī vairāk cilvēkus iepazīstu. Franču studenti, kas atbraukuši uz mūsu biroju praksē, piemēram, ļoti grib ar mani draudzēties. Kopš uzzināja, cik daudz bāru Rīgā es zinu..
current music: Čiurlionis
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, August 13th, 2017
| |
21:58 - Okei šodieniņa
|
Pamodos starp vairākiem nosistu odu līķiem, kas mētājās blakus uz palaga. Okei.
Naktī biju kaut ko murgojusi, tas atsitās sliktā omā, tāpēc negribēju rītu sākt runājoties ar vecmāmiņu. Paliku gultā nedaudz palasīt un atcerējos, ka somā stāv iesākta Ādažu Virpuļu čipsu paka... Stulbs lēmums. Burkšķēja vēders kādas 5 min. Okei broksatiņas. Apenēs un krekliņā ar supu apairējos ap dīķi divus apļus, otrajās brokastīs uz čipsiem uzēdu kūku, ielēcu dīķī, paskatījos zivis, aizgāju apēst vēl nedaudz kūkas (beigās pati gandrīz visu noēdu.. 1,5 glāzes miltu, pusglāze cukura un eļļa. priekā). Ieguvu jaunu drušku - beidzot iemīlēju krustmātes suni.
Neatceros, kad pēdējo reizi kaut ko ēdu no šķīvja. Laikam Rīgā piektdien. Pagaidām visu ar rokām, kaut kur apkārt staigājot, jo mājā pārāk karsti. Gaļiņa vienā, kartupelis otrā.
Laba svētdiena. Tikai ātri pagāja.
No vētras sagāztā bērza sasēju 31 pirtsslotu.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
21:40
|
Sāk likties, ka druksu par daudz domāju par sevi :/
Bet nu. Par citiem jau arī nevajadzētu pārāk daudz. nez.
Par ko lai domā?
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Wednesday, August 9th, 2017
| |
15:21 - nuja
|
|
Kaitina, ka visvairāk nepatīk tie cilvēki, kas vislīdzīgākie man pašai. Jo tad jau nevar neko daudz pārmest viņiem
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
12:29 - Parunāties busā
|
Ā. Un pēc tam, kāpjot iekšā pēdējā autobusā centra virzienā, cauri tukšajam busam redzēju, kā blakus, uz ielas, mašīna notriec velosipēdistu. Dzirdēju bremžu troksni, dzirdēju, kā aiz manis aizcērtas busa durvis. Velosipēdists drusku palidoja, un, galvu turot rokās, aizkliboja uz ceļmalu, kur arī atkrita, cilvēki, kas mani pavadīja uz busu (tur pietura atrodas tieši blakus mežam, kurā pirms 2 gadiem nogalināja un apraka jaunu meiteni.. uz busu mani parasti pavada..) pieskrēja pie velosipēdista, un redzēju, ka zvana ātrajiem. Superneko nesapratu, bet, kā jau liberaste, pieņēmu, ka veči no auto vainīgi, viņi tur skaļi lamājās, iesvieda ričuku ceļmalā, turpināja lamāties. Autobusa šoferis, pa logu izkāries, murmināja pretīgā balsī: "Es visu redzēju, jūs pierakstiet manu numuru, sniegšu liecību, visu redzēju, bet tagad man jāturpina darbs, ieslēdziet avareikas, es redzēju, pierakstiet manu numuru." Busa vadītājas izklausījās tikpat ienaidnieks manai versijai par velosipēdista nevainīgumu, kā automašīnas vadītāji. Un turpināja savu pēdējā autobusa ceļu centra virzienā. Biju vienīgā tajā busā. Pusceļā vadītājs savā sēcošajā balsī man vaicāja: "Meitenīt, kurā pieturā jūs iekāpāt?"
"Tajā, kur notrieca to velosipēdistu."
"Jā, bet kurā? Niedru vai Ozolu ielā?"
"Niedru.."
Tad mēs parunājām par avāriju, izrādās, ka velosipēdists esot braucis pa ceļa vidu, tieši pretī mašīnai, kura bija paspējusi nobremzēt, velosipēdists manāmi sadzēries, pats ietriecies stāvošajā bembī. Parunājām par alkoholu, par piedzīvoto avāriju. Klusums. Un tad pēkšņi atkal sēcošā balss:
"Drīz uz skolu, ne? haha"
"... am, jā. Patiešām."
Un mēs turpinājām runāties, skatoties viens uz otru viņa skatu spogulī, pāri divām rindām krēslu. Par skolu, par viņa mazbērniem, par lielajiem ceļu remontiem Rīgā šovasar, un kā citus gadus nav bijis tik traki, patiešām, un, ka tad, kad pabeigs, tomēr būs riktīgi smuki. Bet, nu galvenais, jau lai kvalitatīvi sataisa, nu ja, nu ja.
Un man liekas, ka mums visiem tovakar sanāca. Runāties.
plds, pilnmēness, vai pirkstiņ vai kas tur
Pēc tam sazvanīju zirgu Madaru, un viņa teica, ka velosipēdists pats esot teicis, ka pats vainīgs un tiešām esot bijis baigajā lopā sadzēries.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
12:00 - Parunāties ballītē
|
Vakar biju vārda dienas ballītē pie draudzenes, kuru pazīstu jau no pamatskolas laikiem, bet ar kuru neiepazinos pamatskolā (tādu man toč nav daudz). Zirgu draudzene. Tā es viņu vēl aizvien apzīmēju. Smieklīgi interesanti skatīties, kā viņa mainās, un varbūt viņa tā skatās uz mani. Jo pārējie draudziņi tādi vairāk piesaistīti manai līnijai un ar neko daudz nepārsteidz (šobrīd gan jau meloju, tas nav tiesa, domas virzās tikai šaurumā pa zirgdraudzenes tēmu, pārējo esmu aizmirsusi). Varbūt tas tikai tāpēc, ka zirgu Madaru satieku reti. Uz dzimenēm, vārdenēm un retām reizēm, kad kopā ejam pie zirgiem, un pa lielam zirgu lietas sākumā bija vienīgais mūs vienojošais elements, un, tā kā man jāšanas sports neko daudz patiesībā nenozīmē, (lai vai kā arī neliktos visiem tiem, kuriem patīk priecāties par manu "horse gurl" pagātni) nesaprotu, kāda velna dzītas mēs tomēr vēl draudzējamies. Bet priecājos. Tāda sajūta, ka Pirksts No Augšas (vai apakšas) ir.
Lai tur vai kā, kas man vakardienas ballītē likās superincanti bija kaut kas ne Pirksta formā, bet laikam, ka pilnmēness. Jo izdzēru es tikai 1/3 aliņš un man tā padevās runāties. Pirmais, kas uz to iedvesmoja, bija tas, ka vienīgie, ko tur pazinu, bija divas zirgdraudzenes māsīcas. Vienai laikam 23, otrai 13. Pie čipšu bļodas kopā ar mani sēdēja tā, kurai 13. Tad nu sāku bazarēt. Un sanāca. Reāli, norunājām kādu pusstundu un sajutos, kā saruntēmu izdomāšanas monstrs, conversation goddess, ja atļausiet angliski. Tad nu tā, šīs sarunas iedvesmota, tā arī devos pie visiem pārējiem. Pārliecināta - nu, ja jau varu mierīgi nomuldēt ar 13 gadnieci, tad ar kuru gan nevarēšu. Un kaut kā tā arī apmēram sanāca. Plds, pilnmēness.
current music: LR 3
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Wednesday, August 2nd, 2017
| |
17:19
|
|
Vai tas, ka pati sajūtu, ka labi smaržoju, nozīmē, ka smirdu jau pa gabalu un i pa traku?
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, August 1st, 2017
| |
10:36 - Visi tādi nedaudz aptrakuši
|
Visi tādi nedaudz aptrakuši. Vasarīgais pavasaris galvā vai kaut kā tā. Es arī jūtos ārpus normālā un dzeru jau kādu trešo nedēļu. Ne tā ka nodzeros. To retāk, bet "pa dzērienam", kā sak'. "Tas tāds periods dzīvē", kā sak'. Un arī draugi un paziņas tādi jocīgi. Arī uz ielas cilvēki. Nenormāli daudz dzērājus kaut kā redzu (esmu viena no viņiem?). Daudz bomžu un daudz visādu citu dīvaiņu. Tā smacīgā mitrā gaisa dēļ arī pretīgi jebkam pieskarties, un labāk izvairos iet veicīšos, kur durvju rokturis pašam jāver.
Eju uz darbu, dzeru tur kafiju, ēdu bulciņu, klausos slimu house mūziku un ar vienu roku kaut ko bakstu fotošopā (dejojošus bronzas bēbjus pie Ventspils dzemdību nama..). Ir ok. Citiem darbā jāceļ milzonīgi Valdemārielas ietvi norobežojošie akmeņi +24 grādos pēc celsija, un tam visam paralēli visticamāk tādas neiedomājamas paģiras, kādas iespējamas tikai pēc čēesmit (40)
current music: Upside Down - Diana Ross
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
|
|