|
|
Wednesday, December 27th, 2017
| |
18:06
|
|
| |
14:56
|
|
| |
14:20
|
dažreiz pati brīnos.
jauna meitene, 22, meklē nezināmas izjūtas un dramatiskus izgājienus, ko novērot. nenopietnām attiecībām, bez kādām saistībām.
varat nezvanīt, pati sameklēšu. vēlams Rīga, centrs, pāri tiltam braucu reti. komunicēju latviešu un angļu valodās, krieviski tikai dzērumā.
|
|
(10 comments | ir ko piebilst)
|
| Monday, December 25th, 2017
| |
13:27
|
Mamma un K. krustmātes mājā vienvakar visus apaļos priekšmetus sakombinējuši ar vertikālajiem priekšmetiem, izveidojot falliskas kompozīcijas visos mājas kaktos. Krustmāte vēl divas dienas pēc tam esot dažādās vietās uzgājusi šīs kompozīcijas.
Mamma teica, ka tas smieklīgais ķirbītis pats esot uzprasījies, un kamēr tas netiks notiesāts, visticamāk, ka uzprasīsies vēl un vēl.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
03:15
|
|
Ābeļdārzu šurpu turpu piebradājušas stirniņas, arī pie mājas. Bet šodien sniegs bija tāds, kurā stirniņas var sagriezt kājas. Tā man ir senāk stāstījuši. Visur, kur eju, skaļi kraukšķ vai baisi slīd. Naktī, ejot no vienas mājas uz otru, ar telefona gaismiņu spīdinot ceļu, likās, ka ar to telefona gaismiņu un skaļo kraukšķēšanu, visos tumšajos tālumos biedēju stirniņas un viņas bēguļo kur nu kurā. Ceru, ka negriežot kājas. Bēgošās stirnas gan jau iztēlojos, lai neļautu sev iztēloties, kā tūlīt no tumšajiem tālumiem atlēkšos traka lapsa un nokodīs mani beigtu.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Saturday, December 23rd, 2017
| |
17:53 - #gariigi
|
p.s. ziemassveetki bez daavanaam iespeejams sagaadaas jums un juusu miiljajiem daudz patiikamaakus sveetku mirkljus kaa "aspraatiiga" graamata vai "personalizēta" kruuziite. iesaku pameeginaat!!!
un papildus prieka sajuutu sniedz panciskais rebeliigums ko sajuuti nepeerkot daavanas un ejot garaam veiciishiem nevis tajos iekshaa.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
17:17
|
|
| Wednesday, December 20th, 2017
| |
20:01 - god
|
skatījāmies ar vecmāmiņu ilustrētu anatomijas grāmatu no septiņdesmitajiem, ja nemaldos. ar ļoti detalizētām fotogrāfijām - muskuļi, kauli, audi, asinsvadi.
viņa sajūsminājās un teica:
vai nav ģeniāli?! kā gan kaut kāds liels sprādziens, ko tādu varētu radīt? nu nevarētu. :)
man gan liekas, ka varētu.. bet pārliecināta jau arī neesmu
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Friday, December 15th, 2017
| |
13:43
|
pa nakti rukājot mājas darbu, par kuru nezināju, vai paspēšu pabeigt līdz 10:00 rītā, ievēroju, ka žokli esmu sasprindzinājusi tā, ka vaigi sakosti un asiņo. pēc tam pamanīju, ka žokli sasprindzinu ārkārtīgi bieži. arī mēli. dīvaini, ka līdz šim tas likās normāli
izrādās, ka K fizioterapeite arī viņam to nesen teikusi. viņš sasprindzina žokli, kad cenšas nedusmoties uz lohiem. jo ir pēc dabas mierīgs it kā
interesanti. tagad pamanu žokļa saspringumu pirms vispār pamanu iemeslu kāpēc tas saspringa - no kaķa vēmekļa tīrīšanas un no salvetes izsūkušās aukstas gļotas sajušanas pirkstos līdz sarunai ar cilvēku, kas man liekas biedējoši gudrāks par mani.
labs sevis izziņas veids. sevis un savu stresu/neapmierinātības cēloņu
jo pirms tam pat nemaz nepamanīju, ka man ir kāda reakcija uz tām lietām. nu vismaz nosaukt nevarēju
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
13:41
|
man riebjas dizains
nu tas, kas te tagad mūsu dienās notiek toč.
fuj
vairs tur pa vidu nemaisīšos
beidzot sapratu. vieglāk ap sirdi
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, December 4th, 2017
| |
19:47
|
|
| Sunday, December 3rd, 2017
| |
18:48
|
tā lielā izstāde arsenālā, kas tur tagad ir, lika justies tā, it kā es jau būtu redzējusi visu, kas Latvijā kopš 2000. gada mākslā sataisīts
BET TĀ NAV
bet uz mirkli pat parāva bēdīgu sajūtu :(
bet varbūt es nebiju mērķauditorija
bet par to, kas augšstāvā man nav viedokļa.
|
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| |
18:03 - ĀRĀ BAIGI TUMŠS - par laika apstākļiem
|
bet nu es jau tāpat nezinu, jo visu laiku esmu skolā hahahahahahahha
nu jā. es čīkstu, cik traks ir šis gada laiks, kad viss ir tik tumšs un saule agri noriet utt. bet iedomājos, cik traki, bija, kad nebija elektrības.
cilvēki gan jau klīda apkārt tādi bāli, zaļi, auksti un mitri viegli smirdoši. vai neklīda. sēdēja pie sava skaliņa un bija bēdīgi. aiz polārā loka vispār čaw. troļļi jā
current music: Billie Holiday - I've Got My Love To Keep Me Warm
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Wednesday, November 29th, 2017
| |
22:37 - backpack
|
vajag jaunu mazo mugursomu un naivi cerēju, ka ierakstot googlee "backpack" gudrais internets no mana history jau būs izdomājis kāda man patīk vēl pirms es pati zinu.
nē vēl neesam tikuši tik tālu..
mugurenes neglītas tādā pašā daudzumā kā bija neglītas pirms četriem gadiem. neglītuma faktori tikai mainījušies.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, November 23rd, 2017
| |
00:48
|
|
ar nožēlu jāatzīst, ka, ja cilvēkā nav kaut mazdrusciņ cinisma, man viņš liekas idiots un aizdomīgs
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, November 13th, 2017
| |
07:45
|
|
paldies dievam, ka vismaz pusotru stundiņu pēc pamošanās kaut kāda gaisma ārā parādās. tnx!!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, October 31st, 2017
| |
23:00
|
Šodien pirmo reizi mūžā pie manām durvīm klauvējās helovīna bērni un prasīja SALDUMUS VAI IZJOKOSIM. Biju riktīgi pārsteigta un prasīju, kā viņas mani izjokos. Meitenes apmulsa, teica, ka ar tualetes papīru, bet pēc tam jau bļāva, ka nožņaugs. Sapratu, ka joki mazi (lieli) un man pat bija kaut kādi māsīcas aizmirstie Skittles palikuši un 4 smalkas šokolādītes. Pie četrām smalkajām tika viscītīgāk saģērbušās helovīnotājas un mana kaimiņiene (krāju trepju telpas favorītpunktus) pārējām atļāvu grābties Skittles pakā un akdmansdievs kā man izskrēja tirpas caur ķermeni, kad ieraudzīju, kā viena no viņām Skittles ņem ar cimdainu roku wee.
BET TOMĒR TAS NEBIJA TIK VĀJPRĀTĪGI, KĀ TOREIZ, KAD REDZĒJU 3. TROLEJBUSĀ MEITENĪTI ĒDAM ČIPŠU DRUPAČAS AR DŪRAIŅIEM ROKĀS WTF
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
22:08
|
Varbūt tā ir atruna, bet man bail, ka, ja tikšu galā ar saviem sliktajiem ieradumiem, tie, kas nāks veco vietā, varētu būt vēl debīlāki.
pam param
bet kaut ko jau vajadzētu pamainīt
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, October 29th, 2017
| |
17:37
|
|
vakar nodejoju kādas trīs stundas. sāp kājas, bet vēlaizvien dejoju, sēžot krēslā, raustot dibena muskuļus
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Saturday, October 28th, 2017
| |
19:29
|
Šodien pirmo reizi mūžā bija divas dienas pēc kārtas diezgan intensīvs treniņš/sacensības, un man likās, ka pēc 5 stundu kāpelēšanas, man vajadzētu būt izpumpētai, nogurušai un mīlīgi mierīgai kā zilonim, bet nē. Tāda ļoti primitīvi agresīva.
Mājupceļā tramvajā iekāpa tante ar 2l kolas pudeli rokā, kaut ko ļoti bļaustījās krieviski, par klausītāju uzskatot lietuviešu meiteņu basketbola komandu vienādās cepurītēs.. Kaut ko par to, ka viņa ir īsta krievu sieviete, kaut ko par to, ka vai nu viņa vai Latvijas valsts ir debīla, bet beigās laikam tomēr, ka valsts utt. Neko daudz nesapratu, jo acīmredzot krieviski saprotu tikai dzērumā, bet man bija tādas dusmas. Galvenokārt par to, ka tramvajā bija pretīgs troksnis viņas dēļ un mazliet arī baiļu dēļ, bet man pa galvu urdījās domas, kā, ja viņa manā virzienā pavērs muti, mana pirmā reakcija būs gāzt viņai pa seju. wtf. pēkšņi arī ļoti normāli iztēlojos un sapratu kāpēc visādi agresīvi tipiņi mēdz sakauties, un vardarbību vispār. Nezinu vai tas bija tāpēc, ka pēdējo 24 stundu laikā uzskatāmi redzēju, cik spēcīgas ir manas rokas, un muskuļi bija patīkami noguruši, sasiluši, izstaipīti, bet mammai šodien gribēju pateikt "bļe", kad viņa ieminējās par ciemiņiem.
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
|
|