pilnīgi nejauši iepūtu dūmus bijušās priekšnieces sejā. es laikam vienmēr turēšu stulbu kreņķi par to senseno dienu, kad nejauši izlasīju ne-man domātu skaipa saraksti (lai gan tajā darbā lasīt ne-man domātas skaipa sarakstes bija viena no jēdzīgākajām nodarbēm astoņu stundu nosišanai), kurā viņa rakstīja, ka neuzticas man, lai es novāktu kaut kādu, gan jau overpriced veikala plauktu. un man tolaik tajā vietā jau bija diezgan jēdzīgs stāžs. bet es laikam vienmēr jutīšos nekompetenta visās jomās, mani vienmēr pārņem profesionālā paralīze, vienalga, vai strādāju veikalā, redakcijā vai mākslas kantorī. man gan šķiet, ka viņa mani nemaz neatpazina, cik nu mums tolaik tas kontakts bija. es pilnīgi noteikti nepamanīju, ka viņa tuvojas man no kreisās puses.