30 Janvāris 2018 @ 22:25
21  
stundu sēžu domādama, ko lai ieklabinu tādu, kas neizklausītos pēc vecās dziesmas, bet rakstu un dzēšu, rakstu un dzēšu, jo viss jau pa vecam. esmu atradusi sev foršu vietiņu, kur man reizi mēnesī noformē uzacis, bet tā čiksa, kas veic šo atbildīgo uzdevumu, laikam jūt briesmīgu vēlmi pēc vēl briesmīgāka smalltalka. man piegriezās uz visiem jautājumiem atbildēt ar 'nothing much', tāpēc es samudrīju kaut kādas atbildes no tuvākajā nākotnē/nesenajā pagātnē plānotā/notikušā. protams, sapinos, bet nu man tik ļoti gribējās pateikt 'it's alright, we don't need to talk', gan jau kādreiz tas arī paspruks. es tiešām no sirds ienīstu smalltalku. noskaņojuma uzlabošanai man, lūdzu, vienu braucienu pāri naksnīgajam vanšu tiltam ar riteni un, paldies dievam, aiznākamnedēļ to arī dabūšu. vismaz es tā ļoti ceru. no man-patīk-sniegs-ja-neesmu-ārā cilvēka esmu pārvērtusies par man-patīk-sniegs-ja-neesmu-rīgā cilvēku.
 
 
( Post a new comment )
[info]brittany on 31. Janvāris 2018 - 01:24
uzacis vēl var paciest un pačalot, bet ar frizieri vienmēr iestājas tas klusums.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
rugetta[info]rugetta on 31. Janvāris 2018 - 11:05
par laimi, uzacis taisot nav arī jāsēž milzu spoguļa priekšā, var aizvērt acis un izlikties, ka nekas uz mani neattiecas.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)