es esmu ļoti pateicīga par tiem draudziņiem, kas nokrīt no debesīm tieši tajos vakaros, kad mani anxiety līmeņi lauž visus rādītājus. i man pat iedeva nedaudz savas tabakas, jo es tagad taupu naudu, lai varētu parīt lidostā smalki iedzert kafiju. un vispār nezinu, kur gan esmu nogrūdusi savu ceļasomu.

man pietrūkst apdzīvot dzīvokli, dzīve mājā nav priekš manis, esmu tramīga. es tagad gaidu mājās no darba pārnākam š, manu mīļāko šīskomūnas biedreni, lai varu mierīgi iemigt, kamēr viņa rosās apkārt, a viņai jau bija pirms pusstundas jābūt!!!1

š ir mans mīļākais cilvēks šogad, ja neskaita kaut kādas vājprātīgas dīvainības. piemēram, nesen viņa sacīja, ka viņai riebjas dabīgais apgaismojums, un gaišā dienas laikā rubī iekšā to lampu dzeltenumu, kas manām acīm liek asiņot. nu ok. par cik abas esam pīpmanes, es, estētisku apsvērumu vadīta, iegādājos smuku miseni benčikiem, kuru arī pielasīju pilnu, jo mūsu dārziņš bija piemētāts. par šo vides sakopšanas akciju š ieminējās pirmā, un nu jau kā mēnesis riņķī kopš esmu pelnutrauka īpašniece, bet š benčikus tur met tikai manā klātbūtnē, pārējā laikā tie nonāk uz zemes un es taču redzu, ka mans daiļais trauks netiek pilnvērtīgi izmantots. nu ok, bet es tiešām to nespēju saprast, vakar sūdzējos i, kāpēc jāmet zemē, ja var mest traukā, un viņš tikai savā mierīgajā balsī noskaitīja, ka nekad nevar zināt, kas notiek tajos angļu prātos. es smējos. bet š man tiešām patīk, viņa no darba vienmēr atnes maizi, bulkas un kūkas.