no rīta pms piņņas kompānijā iešvīkāju pāris ļoti dramatiskas rindkopas savā papīra dienasgrāmatā, kas sākās ar daudzsološo un nodrāzto "es nekad nebūšu gana laba." tagad, pāris stundas vēlāk ar vēsu prātu to pārlasot, gandrīz vai neapmierināta konstatēju, ka tur ir sapulcējušies daži ļoti labi salikti pakārtoti, salikti sakārtoti un jaukti salikti teikumi. es neatceros, kad pēdējoreiz būtu kaut kādu no sevis izspiedusi, kursadarbos noteikti ne. nu kas te atkal notiek. man šķiet, ka "normāli" rakstīt varēšu tikai pēc skolas beigšanas, bet ne jau tāpēc, ka man būs grāds fakin rakstīšanā.