pagājis mēnesis kopš manas jaunās, skaistās dzīves sākuma un, lai arī baigi labi šobrīd neiet, vienalga esmu laimīgāka kā jebkad un tas ir jocīgi. manu jauno frīlancera dzīvi vislabāk raksturo tikšanās, uz kurām ierodos, bet par mani jau ir aizmirsts. esmu saņēmusi ieteikumus nenodirst savu studiju programmu, bet obligāti uzsvērt to, ka mana nelaimīgā augstākās izglītības iestāde kaut kādā svarīgā britu universitāšu topā uzrāpusies līdz divdesmit pirmajai vietai. smieklīgi ir tas, ka es pilnīgi nejauši esmu nobukojusi ierašanos uz savu izlaidumu, bet to var viegli izlabot. toties arī sāku skatīties "chernobyl."