Nezāl`s jau neiznīkst

jā, un mokošie, apokaliptiskie sapņi ir atgriezušies. vakarnakt staigāju/klīdu pa kaut kādu līdz šim neredzētu pilsētu. visa tā noskaņa bija tāda tā kā ne mūsu laiki. ielas bija pilnas ar cilvēkiem, kas kaut kur steidzas. pūļi. kaut kas tā kā valstī noticis. a, vo es nesapratu, kas. centos tā kā jautāt, bet neviens man neatbild, ja nu atbild, tad tā: "kas tu nezini? kā tu avīzes nelasi? tv neskaties?" un viss. jautāju nākamajam cilvēkam, šis man atbild atkal tāpat. un nākamais ar, un nākamais, nākamais, nākamais... ārkārtīgi mokošs murgs.

mans pirmais lielais šūšanas darbs skolā būs kleita. rīt iešu skatīt audumus. gribas jau atkal kaut ko melnu, bet derētu beidzot atsvaidzināt garderobi ar kaut ko dzīvespriecīgāku. zaļu. varbūt sarkanu. vai arī ko pavisam man neraksturīgu.
taja, vienīgi te Valmierā ar audumiem švaki. maza izvēle un salīdzinoši dārgi. vajag uz Rīgu, bet nu, kad gan es tikšu.

uz K.zemi gribas. lauku gaisu paostīt.

vīns un smiekli, jo tā vajag.

foršs vakars, lai arī diena bija gatavais murgs.
kursi sanāca baigi feinie. prieks un miers.
es smaidu.

no citu kļūdām (un arī pareizajiem lēmumiem) jau nedrīkst mācīties. nav divu vienādu situāciju, gadījumu, dzīvju. viens kaut ko izdara - iznākums ir viens, cits dara to pašu - iznākums ir cits. bet pēdējā laikā šķiet - kāds man sūta cilvēkus ar saviem stāstiem ne tāpat vien. un gribas mācīties.

vuij, traki nosalu! bet balzamatamājāsnav. satinos, ietinos septiņās segās ar tējas krūzi rokā loku iekšā tirgū pirktu garšīgu sieru. seja appūsta sarkana - izskatos pēc tomāta. un gribas noskatīties kādu labu filmu vai palasīt grāmatu.

Rīt piedalos Simjūda tirgū Valmierā. Īpaši jau uz neko neceru, jo tirgi ir tirgi. Vairāk būšu kā atbalsts kursabiedrenei, kura ar` ķimerējas un nu pirmo reizi kaut kur piedalās. Dies` do`, lai nelīst!

aij, daba, ņem mani atpakaļ uz turieni no kurienes mani esi izvilkusi uz šīs briesmīgās planētas.

gribu iemācīties dziedāt. nu ne tā kaut kā baigi. priekš sevis. saprast, kā ar to aparātu (balss) var operēt. mhm. sapņu man daudz, rumpis par mazu.

ir tik auksti. vājprātīgi auksti. un es ietinos savā vecajā vilnas jakā. jaka smaržo pēc mājām. es gribu uz mājām. uz savām mājām. un gribu, lai man ir apmēram 12 gadi.

šodien es esmu lietus. es līstu.

laikam jau vēl neesmu pieradusi pie tādas slodzes vai arī esmu jau veca. vakar biju tā pārgurusi, ka no Rīgas mājā braucot autobusā slēdzos ārā (es tak iepriekšējā naktī labi ja stundu gulēju un aiziepriekšējā, mācījos līdz kādiem trijiem naktī). labi, ka tomēr atradu spēkus to neizdarīt, jo nebūtu gribējies aizmigt pavisam un pamosties Valkā :D.

pasākums bija foršs. būtu jau gribējies palikt arī uz ballīti, bet man nebij ne spēka, ne varēšanas. prieks, ka beidzot satiku Ingu jeb Kni - savu plastikas rotu gurū. tagad esmu izgulējusies, lai arī uz rīta pusi mocīja visādi stulbi murgi un kājas rāva krampjos. ak, man šesiņ, es jūtos kā tāds pensionārs.

starp citu rediiss, es Tevi ar vakar manīju, bet biju pa kautrīgu, lai pieietu, pateiktu: "čau!"

izvārīju zupu, nomazgāju sīci. tagad šamo jānoliek gulēt un kaut kad ap pusnakti atradīsies laiks pašai sev.

še Tev, Kristīn! atkal gadsimta galvassāpe moka. noskrūvēt nost un aizmest prom. aij, aij, aij, ibumetīn, draugs!

"raudāt nedrīkst smieties" vai kā tur bij` tai Gailes dzejolī.

laikam jau nepieklājīgi agri priekš svētdienas rīta esmu pamodusies. bet kas par to. diena cerams būs garāka un varēšu sadarīt nepadarīto.

labi, savācu visus savus krokodīlīšus, dēmoniņus, tārpiņus, zvēriņus, smerdelīšus pa trauciņiem un centīšos padarīt ko lietderīgu.