Nezāl`s jau neiznīkst -

šonakt sapnī braucu vilcienā. jā, jā, līdz šim vēl pa īstam šo lietu izdarīt nav sanācis. noskaņa bija ļoti interesanta un pasažieri arī. viss tāds gandrīz melnbalts un vecināts. skats kā uz omes vecajām fotogrāfijām ar mazliet dzeltenbrūnu nokrāsu. sēdēju pie loga un skatījos ārā. tur vieni vienīgi meži. tad blakus apsēdās kāds vīrietis, kura seju man neizdevās saskatīt, jo līdz degunam viņš bija ietinies šallē, bet galvā bija cepure. viņš kaut ko rakstīja tādā kā bloknotā. nesaprotamā šriftā ar jocīgu tušas pildspalvu, kas tā viegli un graciozi slīdēja pa papīru. viņš rakstīja, rakstīja, tad pildspalvu ieslidināja krūškabatā un sāka šķirstīt to savu bloknotu, it kā pārlasot. jocīga valoda, jocīgi burti - es nodomāju. tad vienā mirklī skatos, uz kādas lappuses malas, virzienā pret mani skaidrā latviešu valodā rakstīts: "CILVĒKI GRIB BŪT MAZLIET STRAUSI!"
un tad es pamodos.