* * *
« previous entry | next entry »
Jan. 28., 2009 | 12:35 pm
dzerot no lielās tumšās krūzes, ieskatījos tajā iekšā un ieraudzīju savu atspulgu. tad atcerējos bērnību. bija mums laukos ar` tāda liela, tumša krūze. es parasti no tās dzēru ar aizvērtām acīm, jo baidījos no tā atspulga. zin atspulgs tāds izķēmots un savā bērna fantāzijā biju sadomājusi, ka tā kaut kāda ļaunā feja, briesmonis, bubulis.. pēc tam jau atnāca prāts un sapratu, ka tas bubulis pati vien esmu, bet vienalga bij nepatīkami skatīties. tagad dzēru un nav bail, un nav nepatīkami. nav ne vainas tam bubulim krūzē.
* * *
from: uwa
date: Jan. 28., 2009 - 12:48 pm
Svešķermenis
Atbildēt | Diskusija
* * *
from: rudu
date: Jan. 28., 2009 - 12:57 pm
Svešķermenis
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
* * *
from: uwa
date: Jan. 28., 2009 - 01:03 pm
Svešķermenis
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
* * *
from: rudu
date: Jan. 28., 2009 - 01:09 pm
Svešķermenis
nu nav jau arī tas vecums nemaz mums vēl tik liels. es laikam gribu tā/man būs tā, kā Vērdiņš vienā tikšānās reizē atbildēja bibliotekārei vulgāris uz jautājumu: "Va ta nav laiks tā kā kļūt nopietnākam? Vecums jau ar tāds pieklājīgs. Vjadzētu prasties." Viņš teica, ka arī tad, kad viņam būs piecdesmit, viņš būs tāds pats traks un darīs neadekvātas lietas. smuki nu. :) un vārds "sieviete", manuprāt, ir tāds kaut kāds taka rāmis, kas uzliek atbildību, kuru es negribu.
Atbildēt | Iepriekšējais