* * *
Jan. 28., 2009 | 12:35 pm
No:: rudu
dzerot no lielās tumšās krūzes, ieskatījos tajā iekšā un ieraudzīju savu atspulgu. tad atcerējos bērnību. bija mums laukos ar` tāda liela, tumša krūze. es parasti no tās dzēru ar aizvērtām acīm, jo baidījos no tā atspulga. zin atspulgs tāds izķēmots un savā bērna fantāzijā biju sadomājusi, ka tā kaut kāda ļaunā feja, briesmonis, bubulis.. pēc tam jau atnāca prāts un sapratu, ka tas bubulis pati vien esmu, bet vienalga bij nepatīkami skatīties. tagad dzēru un nav bail, un nav nepatīkami. nav ne vainas tam bubulim krūzē.