* * *

« previous entry | next entry »
Jan. 28., 2009 | 12:35 pm

dzerot no lielās tumšās krūzes, ieskatījos tajā iekšā un ieraudzīju savu atspulgu. tad atcerējos bērnību. bija mums laukos ar` tāda liela, tumša krūze. es parasti no tās dzēru ar aizvērtām acīm, jo baidījos no tā atspulga. zin atspulgs tāds izķēmots un savā bērna fantāzijā biju sadomājusi, ka tā kaut kāda ļaunā feja, briesmonis, bubulis.. pēc tam jau atnāca prāts un sapratu, ka tas bubulis pati vien esmu, bet vienalga bij nepatīkami skatīties. tagad dzēru un nav bail, un nav nepatīkami. nav ne vainas tam bubulim krūzē.

Svešķermenis | ļoti vēlams - neklusēt! | Add to Memories

Comments {4}

UWA

* * *

from: [info]uwa
date: Jan. 28., 2009 - 01:03 pm
Svešķermenis

Man arī labu laiku tā bija, bet kas tad cits es esmu? Meitenei druksu par vecu. Tas līdzīgi, kā ar laiku pierod pie vārda pupi.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

rudu

* * *

from: [info]rudu
date: Jan. 28., 2009 - 01:09 pm
Svešķermenis

aij, par pēdējo teikumu tā sasmējos :D :D:D

nu nav jau arī tas vecums nemaz mums vēl tik liels. es laikam gribu tā/man būs tā, kā Vērdiņš vienā tikšānās reizē atbildēja bibliotekārei vulgāris uz jautājumu: "Va ta nav laiks tā kā kļūt nopietnākam? Vecums jau ar tāds pieklājīgs. Vjadzētu prasties." Viņš teica, ka arī tad, kad viņam būs piecdesmit, viņš būs tāds pats traks un darīs neadekvātas lietas. smuki nu. :) un vārds "sieviete", manuprāt, ir tāds kaut kāds taka rāmis, kas uzliek atbildību, kuru es negribu.

Atbildēt | Iepriekšējais