Nezāl`s jau neiznīkst -

šonakt man bij savādais murdziņš. kāda žurnāla redaktore bija atsaukusi mani pie sevis, un stāstīja savas bēdas, ka viņi tur knapi velk dzīvību, ka likvidēt visu tur to padarīšanu tomēr negrib un jautāja pēc manas palīdzības, sakot: "mums ir vajadzīgs tieši tāds cilvēks kā tu. tu ar svau radošo domāšanu..." un bla-bla. īsi sakot, mani gribēja iestutēt par redaktoru. tālāko notikumu virzību neatceros, bet atceros, ka skatījos žurnāla jaunāko maketu, bet nesapratu, par ko īsti viņi tur raksta. dīvainas kaut kādas tur bildes, taka šķības, taka greizajos spoguļos un rakstus taka mēģināju lasīt, bet nevarēju salasīt, jo burti kaukādi ne tādi. beigās nodomāju: "a, nav jau brīnums, ka knapi velk, ja neko nevar pat salasīt."