* * *

« previous entry | next entry »
Okt. 28., 2008 | 05:24 pm

citāts no mana sena ieraksta (apm. pirms diviem gadiem): "kaut kad, kad viss cits būs izdarīts, visiem citiem būs labi, tu pievērsīsies viņai - melnai, rūgtai, bez cukura. desmit minūtes, nieka desmit minūtes no laika jūras tu būsi tu līdz galam sev. pēc tam viss sāksies no sākuma. pieskriet, padot, iedot, izklaidēt, noguldīt, ieaijāt... izsijāt sevi prom."

jā, tad vēl ne, bet šobrīd es jūtos izsijājusies. nu tā pavisam. tas, kas te staigā ir tikai kaut kādas niecīgas atliekas no tā lielā, veselā, spēcīgā, daudz varošā un darošā. ko tur bēdāt. patiesībā - es nebēdāju. meklēju variantu, kā vilkt savu nejēdzīgo (vai ne) dzīvību. ir iespēja, bet es jūtos tik ļoti izsijājusies, ka nav spēka. es nezinu. muļķe esmu.

Svešķermenis | ļoti vēlams - neklusēt! | Add to Memories

Comments {3}

rudu

* * *

from: [info]rudu
date: Okt. 28., 2008 - 09:13 pm
Svešķermenis

paldies, Inga :)
var jau būt, ka Tev ir taisnība. ek. vienkārši uznāk brīži, kad šķiet, ka apkārt (tuvumā) cilvēku par maz, izklaide kā tāda = 0, gribas ko sasniegt, gribas ceļot, gribas vēl visādas smieklīgas muļķības darīt. viss paliek dārgs, arī studiju maksas - paliek bail, ka tā arī palikšu ar sapņiem acu kaktiņos un tukšām rokām.
un nu ir baigi grūti tikt no mājām ārā, iziet sabiedrībā. to visu pat nevar tā izstāstīt, kas galvā un "iekšās" darās.

Atbildēt | Iepriekšējais