Nezāl`s jau neiznīkst -

citāts no mana sena ieraksta (apm. pirms diviem gadiem): "kaut kad, kad viss cits būs izdarīts, visiem citiem būs labi, tu pievērsīsies viņai - melnai, rūgtai, bez cukura. desmit minūtes, nieka desmit minūtes no laika jūras tu būsi tu līdz galam sev. pēc tam viss sāksies no sākuma. pieskriet, padot, iedot, izklaidēt, noguldīt, ieaijāt... izsijāt sevi prom."

jā, tad vēl ne, bet šobrīd es jūtos izsijājusies. nu tā pavisam. tas, kas te staigā ir tikai kaut kādas niecīgas atliekas no tā lielā, veselā, spēcīgā, daudz varošā un darošā. ko tur bēdāt. patiesībā - es nebēdāju. meklēju variantu, kā vilkt savu nejēdzīgo (vai ne) dzīvību. ir iespēja, bet es jūtos tik ļoti izsijājusies, ka nav spēka. es nezinu. muļķe esmu.