* * *

« previous entry | next entry »
Maijs. 22., 2008 | 12:21 pm

un tad atkal uznāk lielā sevis žēlošanas lēkme, par to, ka nekas nenotiek, kā gribētos un, ka tas, ko dari/kas esi nafig nevienam nav vajadzīgs.

Svešķermenis | ļoti vēlams - neklusēt! | Add to Memories

Comments {7}

ely

* * *

from: [info]ely
date: Maijs. 22., 2008 - 01:34 pm
Svešķermenis

mans personīgais ieteikums - nododies darbiem. Redzēsi, kad būs tik daudz darāmā, ka nespēsi pat galvu pacelt, šitādas domas pazudīs. Man tā ir šobrīd. Kaut gaņ tas tāpat tikai līdz vakaram. Kad vakarā attopies un domā, a nu priekš kam man to visu. Būtu labi jau arī bez tā.. bet nu tāda ir cilvēka daba, ko padarīsi.
Atrodi lietu, kam pieķerties. Kas iedvesmo un sagādā prieku.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

rudu

* * *

from: [info]rudu
date: Maijs. 22., 2008 - 01:42 pm
Svešķermenis

mhm. zinu, ka tas palīdz un man vajag tādu lietu. es pat zinu, kas tā "lieta" varētu būt, bet tā kā man ir bērns, tas visu sarežģī. sanāk tāda raustīšanās. un tad daru vienu lietu, mani rausta un baksta, nākas nolikt malā. nedo dies, vēl ir kaut kādi termiņi, kas jāizpilda un tad ir dusma, ka man neļauj kārtīgi piesēsties...

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

ely

* * *

from: [info]ely
date: Maijs. 22., 2008 - 08:40 pm
Svešķermenis

Arī fakts. Jāmēģin rast vidusceļš. Sevi arī nedrīkst nolikt pavisam malā. Nu kuram bērnam gan patiks, ka mamma aizmirst par sevi un savām lietām? :)

Pamēģini atrast ko tādu, ko jūs varētu darīt kopā.

Atbildēt | Iepriekšējais