Nezāl`s jau neiznīkst -

Atceros vienu sarunu no savas tjipa bērnības. Jautājums bij tāds- Kādos laikos tu gribētu dzīvot?
x: es tajos, kad sievietes staigāja tajās lielajās, smukajās kleitās.
y: es arī!
rudu: es gan nē. man tagad ir labi. iedomājies, cik viņām tad bija neērti tajās korsetēs un smagajās kleitās, un...
x: tu esi stulba.
y: nē, nu viņai jau vienmēr jāizlec.
- ne nu izlekt gribēju nekā. jau tad zināju, cik tur tās princeses smirdigas bija un utainas. un man vienmēr ir bijis svarīgi sevi neiespīlēt šikās šmotkās, bet justies ērti un brīvi.