Jā, tāc es iru. Esmu iznīcinājis vienu puķupodu ar rozi (sagrauzu sīkās druskās tos zaļos lakstus), vienu vāzi, krietnu daļu mammas zeķubikšu, gandrīz vienu sausu ziedu kompozīciju - visdrīzākā laikā pabeigšu iznīcināšanu.
Esmu saniedzis jaunu augstuma rekordu: pastenderi līdz durvju ailes pašai augšai, Uz abiem grāmatu plauktiem es ar jau tieku - mani vēl nesasniegtie ideāli - drēbju skapis, aizkarstanga un ledusskapja augša, kur stāv paka ar kraukšķiem.
Jā reizēm iet jautri arī vienam - bet es tik un tā ļoti gaidu mammu mājās.
Man kastē ir jaunas koši baltas smiltis ar ziliem raibumiņiem.
Un mamma beidzot ir beigusi pilināt man ausīs to nejauko žurgu.