Pagājšnakt uztaisiīju mammai varenu blīkšķi. Un kad mamma ieslēdza gaismu - visa istaba bija pilna skaistiem mirdzošiem gabalinjiem. Bet mamma jau nekā nesaprot - sabrēca, paķēra aiz čupra un ieslosdzīja vannasistabaa. Un savāca visus smukos gabaliņus spainī. Turklāt vēl purpina, ka pati sevi nevarēšot apskatīt. Phe. Es gan varu sevi apskatit arii bez tās plāksnes, kas viņai uz plaukta stāvēja. Labi zinu, ka esu smuks!
Mamma apžēlojās, un visu smukumu savākusi izlaida mani laukā. Un tad, lai viņai bez tā smukuma nebūtu garlaicīgi, es nogaidīju, kamēr viņa aizmieg un uztasi'ju jaunu- apgāzu kasti ar visādām citām jaukām lietām. Bet mammas jau mūs nesaprot - viss ko dabūju, bij ķēriens aiz čupra, ausu pabužināšana un atkal privātā guļamistaba.

Ar mani ir izdarīts kaut kas nelāgs. Es lāga neatceros, bet kaut kas vairs nav kārtībā. Mani aizveda pie onkuļa zilganā kreklā un viņš man sāpīgi iebakstīja sānos. Tad es aizmigu. Un kad pamodos biju jau mājās. Jutu kā pasaule ap mani savādi griežas. Jūtu kā pakaļkājas priekškājām netiek līdzi. Lāga attālumu līdz gūltas augšai labu brīdi nevarēju noteikt. Pasaule griezās, šķobījās un krita un iegāza mani sausās barības traukā. Labi, ka nebija ūdens. kājas pinās viena aiz otras. Un uzlekt uz galda vienu brīdi šķita neiespējami. Un tā visu dienu.
Un tagad sevi apskatot manu, ka kaut kas nav lāga. tā ka vieglāks būtu kļucis, tā ka aizmugurē kaut kas trūktu. nevar saprast.
Bet kaut kas tomēr šai pasaulē ir mainījies - proti, es pats!
P.s. Starp citu- tā pa ausu galam dzirdēju - ko nozīmē "Ono"?

Vakar pirmo reizi biju tai vietā ko sauc par "ārā"! Dīvaina, bailīga un trokšņaina vieta. Lāga nevaru saprast, vai man patika. Krūmi bija jauki un interesanti apošņājami, bet citādi - nu laikam tā ne visai. Tad jau jaukāk uz balkona tupēt.
Man šķiet, ka Kikim ar tā ne īpaši - viņš tikai skrēja skuķiem pakaļ.

Kaķis kā traks lēkāja pa kupenām un sauca:
- Kur? Es jums prasu – kur ir pavasaris?! Kas tā par valsti, ka nekas nenotiek tā, kā tam jānotiek! Kur sniegpulkstenīši, putni un meitenes īsos svārciņos? Kaut dzirdētu zvirbuļus čiepstam vai vārnas ķērcam, bet nekā! Es nemaz nerunāju par siltāku laiku, kur nu! Sniegs turpina snigt, bet viņi saka, ka esot pavasaris! Taču cilvēki, izdzirdējuši kaķa bļāvienus pagalmā, pasmaidīja:
- Re, kā kliedz! Jūt pavasari! Jā, kaķi nepiemānīsi.

There is no snooze button on a cat who wants breakfast.

Thousands of years ago, cats were worshipped as gods. Cats have never forgotten this.

Cats are smarter than dogs. You can't get eight cats to pull a sled through snow.

In a cat's eye, all things belong to cats.

As every cat owner knows, nobody owns a cat.

One cat just leads to another.

Dogs come when they're called; cats take a message and get back to you later.

Cats are rather delicate creatures and they are subject to a good many ailments, but I never heard of one who suffered from insomnia.

People that hate cats, will come back as mice in their next life.

There are many intelligent species in the universe. They are all owned by cats.

I have studied many philosophers and many cats. The wisdom of cats is infinitely superior.

No heaven will not ever Heaven be; Unless my cats are there to welcome me.

There are two means of refuge from the miseries of life: music and cats.

The cat has too much spirit to have no heart.

Dogs believe they are human. Cats believe they are God.

Time spent with cats is never wasted.

Some people say that cats are sneaky, evil, and cruel. True, and they have many other fine qualities as well.

You will always be lucky if you know how to make friends with strange cats.

Cats seem to go on the principle that it never does any harm to ask for what you want.

I got rid of my husband. The cat was allergic.

My husband said it was him or the cat... I miss him sometimes.

Cats aren't clean, they're just covered with cat spit

Es esmu paaudzies!

Vai pamanījāt atšķirību?

Esmu ticis pie jaunas iesaukas. iepazīstieties - Esmu Banderas!

Pēdējās dienas es ļoti labi izturos pret maamu, es viņu žēloju, jo viņa nejutās labi. Viņai izrāva zobu, tāpēc es viņu mīļoju un sildīju. Un tikai reizi pa reizei iekodos rokā, lai palielītos, ka man ir visi zobi vietā!

Izgājšnakt gandrīz noslīcināju mammu. Tā kārdinošā tējas krūze visu nakti stāvēja uz galda pie vinas gultas. tā nu reizīti pa reizei piegāju padzerties. Nu un tā netīšām sanāca, nu... Vispār mamma lai mani nevaino! nav ko liet tēju tādās'dziļās krūzēas, ka klāt nevar tikt. Nujā, apgāzās tā krūze, nu jā, uzlija mamai viss uz deguna, nu jā, dabūja mamma sprauslot labu brīdi. Bet vai tad tā bija mana vaina - es tak tikai gribēju bišķi piešķiebt to krūzi lai tiktu klāt....
Bet mamma tūdaļ saķer mani aiz čupra un uz atlikušo nakts daļu iesloga vannasistabā. Labi vēl, ka ēdamo, kasstīti un spilventiņu līdz iedceva. Mjau! Tādu jauku kaķi izdzīt katorgā, ieslodzīt, izolēt! Kā tā var!

Eh - mamma visus burrrrvīgos puķpodus, kuros varēja tik jauki pakašāties, ir piespraudusi kaut kādiem muļķīgiem mietiņiem. ne vairs pa smiltīm lāga pakašāties, ne puķēm pa virsu palēkāt.
Atriebos un vakar izdzēru mammas tēju. Mamma gan baidījās, vai es maz tādu sarkankrūma tēju varu dzert! Muļķības - man garšo un es dzeru. ūdeni no bļodiņas lai lok pati, ja grib!

Jā, tāc es iru. Esmu iznīcinājis vienu puķupodu ar rozi (sagrauzu sīkās druskās tos zaļos lakstus), vienu vāzi, krietnu daļu mammas zeķubikšu, gandrīz vienu sausu ziedu kompozīciju - visdrīzākā laikā pabeigšu iznīcināšanu.
Esmu saniedzis jaunu augstuma rekordu: pastenderi līdz durvju ailes pašai augšai, Uz abiem grāmatu plauktiem es ar jau tieku - mani vēl nesasniegtie ideāli - drēbju skapis, aizkarstanga un ledusskapja augša, kur stāv paka ar kraukšķiem.
Jā reizēm iet jautri arī vienam - bet es tik un tā ļoti gaidu mammu mājās.
Man kastē ir jaunas koši baltas smiltis ar ziliem raibumiņiem.
Un mamma beidzot ir beigusi pilināt man ausīs to nejauko žurgu.

eh - neesmu pāris dienu te neko ieskrāpējis. Mamma aizvien labāk pakļaujas dresūrai - ir beidzot sapratusi, ka gulēs tikai tad, ja būs ar mani izspēlējusies.
Mamma saka , ka es esot paaudzies. Nu jā - ķepas līdz zemei sniedzas - tad jau esmu gana liels! Pa sienu nu jau varu uzrāpties teju vai metru. Vēl īsti labi nemāku uzlekt virtuvē uz galda, bet trenējos. vakar gandrīz sanāca, bet uzlecu uz maisiņa ar ābolu un noslīdēju zemē ar visu to nejauko augli - phe tāds tak nekam neder...

akal atriebos - neļāvu gulēt teju visu nakti. Tāpēc šodien mamma uzvedās labi - visu dienu nekur negāja un spēlējās ar mani. Būs naktī jāliek mierā - varbūt beidzot pakļausies dresūrai par laicīgu mājāsnākšanu.
Šodien mamma mēģināja piestiprināt pie sienas kaut kaadu dēli, kurš man būšot jāskrāpē. Es mēģināju viņai parādīt, ka nevajag, ka gluži labi varu paskrāpēties gar sienu, gar krēslu, bet nekā. Laikam mani argumenti nebija pārliecinoši. Tagad jāpaskrāpē gulta, lai viņa redz, cik man labi sanāk

Šonakt uzvedos godam - bet ko tas deva - mamma visu dienu bij prom un atnāca tīiik vēlu! toties es uzzināju, ka irinteresanti rāpties pa aizkariem un ritināt kamoliņus

Atriebos - nežēlīgi! Teju visu nakti neļāvu gulēt! Pats izgulējos šodien pa dienu. mamma beidzot godīgi laicīgi ,ājās pārnāca - laba mamma. Bet piesolījās gulēt ārā. Pierunāju palikt turpat.

Mani atkal bezmaz sabradāja. Es atriebšos! Pamatīgi! Pusstundu nosēdēju skapī plānus kaļot. Un viņi vēl arvien uzdrīkstas vilkt laukā kokli!

šodien mamma atstiepa mājās kaut kādu tur dēli - tas man tagad esot jāskrāpē - man gan labāk patīk skrāpēt sienas - tā var alpīnismā arī trennēties.
Mammas mamma man šorīt uzkāpa uz astes. Esmu dusmīgs.

Šodien izmēģināju rāpties augšup pa sienu - kādu pus metru tieku. UJātrennējas vēl. Vēl man ir iepaticies manas mammas garais rudais kažoks - to var tik jauki paplūkāt un pakošļāt.

Nu labi, labi - nemodināšu tik agri mammu - lai jau paguļ. Šodien mamma pat itin laicīgi pārnāca mājās, bet tad atkal aizskrēja. Vakarā sakaisīja man pilnu kažoku ar kaut kādu tur baltu pulveri, berzēja manu spalvu - taisni briesmas- mjā tik traki vairs man nav jākasās.
Ausu tīrīšana un kokle gan joprojām ir briesmīgas padarīšanas.

Šorīt mammu piecēlu jau pustrtijos - nez - man šitā turpināt? Tā lieta ar skapi vairs nedarbojas. Šodien mamma atnāca mājās, bet mani nemaz nemeklēja - pēc pusstundas pats izlīdu. Ēst gribējās. nesaprotu, vai emu ticis pie jauna vārda? Mamma mani ik pa brīdim nosauca par Blusumaisu un rakājās pa manu kažociņu. Tā mamma! Pirmkārt man tāds vārds nepatīk, otrkārt- es pats pa savu kažoku rakājos daudz labāk.
Vakarā ieradās mammasmamma un mammasmāsa. Un viņām līdzi bija kaut kas šausmīgs - tāda kaste uz kājām, ka saucotpar kokli. Uj cik briesmīgi tā skanēja! Es aizlīdu aiz skapja un veselu pusstundu nelīdu laukā.

Vai ku vakar mamma vēlu mājās atnāca! Velti nebiju nekādas palaidnības sadarījis. Toties atklāju ko citu - paslēpšanos aizvērtā skapī. Mamma ilgi skraidīja apkārt, līdz mani atrada. Nākamreiz darīšu tāpat. Sapratu, ka piecelšana pussešos ir pārāk mazs sods par vēlu mājāsnākšanu, šorīt piecēlu puspiecos. Labi bija, rīt provēšu vēl agrāk.
Šodien palīdzēju mammai grīdas mazgāt. Kad man likās, ka viņai iet pārāk lēni, pabakstīju viņai ar nagainu ķepu pa astesviet ( dīvaini, viņai nav astes) tad uzreiz gāja ātrāk.