Šorīt mammu piecēlu jau pustrtijos - nez - man šitā turpināt? Tā lieta ar skapi vairs nedarbojas. Šodien mamma atnāca mājās, bet mani nemaz nemeklēja - pēc pusstundas pats izlīdu. Ēst gribējās. nesaprotu, vai emu ticis pie jauna vārda? Mamma mani ik pa brīdim nosauca par Blusumaisu un rakājās pa manu kažociņu. Tā mamma! Pirmkārt man tāds vārds nepatīk, otrkārt- es pats pa savu kažoku rakājos daudz labāk.
Vakarā ieradās mammasmamma un mammasmāsa. Un viņām līdzi bija kaut kas šausmīgs - tāda kaste uz kājām, ka saucotpar kokli. Uj cik briesmīgi tā skanēja! Es aizlīdu aiz skapja un veselu pusstundu nelīdu laukā.