Izgājšnakt gandrīz noslīcināju mammu. Tā kārdinošā tējas krūze visu nakti stāvēja uz galda pie vinas gultas. tā nu reizīti pa reizei piegāju padzerties. Nu un tā netīšām sanāca, nu... Vispār mamma lai mani nevaino! nav ko liet tēju tādās'dziļās krūzēas, ka klāt nevar tikt. Nujā, apgāzās tā krūze, nu jā, uzlija mamai viss uz deguna, nu jā, dabūja mamma sprauslot labu brīdi. Bet vai tad tā bija mana vaina - es tak tikai gribēju bišķi piešķiebt to krūzi lai tiktu klāt....
Bet mamma tūdaļ saķer mani aiz čupra un uz atlikušo nakts daļu iesloga vannasistabā. Labi vēl, ka ēdamo, kasstīti un spilventiņu līdz iedceva. Mjau! Tādu jauku kaķi izdzīt katorgā, ieslodzīt, izolēt! Kā tā var!