man droši vien ir kaut kās Stockholm syndrome pret/ar šo vietu
bet es jau kādu laiku jūtos tā, ka nebūšu gatava maijā sakravāt visas savas pekeles un atgriezties mājās
man gan arī šķiet, ka visus tos gadus, kamēr dzīvoju šeit pirmās izglītības laikā, es māju vietu kaut kā pārmērā idealizēju
tagad ir tā, ka viss šķiet vienlīdz vienaldzīgs un nomācošs
it kinda boils down to - man nepatiks pasaule neatkarīgi no vietas, kur dzīvoju. un šeit citreiz ar to vairāk vientulīgumu ir vieglāk samierināties ar visiem anxieties un skumjām. esmu nokļuvusi līdz tādai patīkamai vienaldzībai par visu ko.