man droši vien ir kaut kās Stockholm syndrome pret/ar šo vietu
bet es jau kādu laiku jūtos tā, ka nebūšu gatava maijā sakravāt visas savas pekeles un atgriezties mājās
man gan arī šķiet, ka visus tos gadus, kamēr dzīvoju šeit pirmās izglītības laikā, es māju vietu kaut kā pārmērā idealizēju
tagad ir tā, ka viss šķiet vienlīdz vienaldzīgs un nomācošs
|
Posted by: briinumcepuminjsh (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} french_mime) Posted at: September 29th, 2016, 07:00 pm
|
|
Vai tu dzīvo iekš homies house?
|
Posted by: rrr (
rr_rrr_r) Posted at: September 29th, 2016, 07:07 pm
|
|
oinē! homie house ir goooooone. vienīgais no tur kādreiz dzīvojošajiem cilvēkiem, kas vispār vēl ir aberdīnā, ir niki. es gan viņu tagad mēdzu satikt un draudzēties.
tad, kad te martā bija atbraucis fredijs ar savu jauno draudzeni, tad viņš mūs bija aizvilcis uz homie house. tā bija ļoti distressing pieredze. es nemaz negribētu tur dzīvot ar kaut kādiem citiem cilvēkiem.
es dzīvoju ar miegamāsu. un mums ir diezgan forša kopdzīve.
|
Posted by: briinumcepuminjsh (
french_mime) Posted at: September 29th, 2016, 07:11 pm
|
|
OOh, I see. Jā, vietas mēdz pazaudēt savu šarmu, kad pazūd cilvēki/starpcilvēku ierastās interakcijas.
Man arī ir tā, ka mēdzu idealizēt vienu vietu, esot no tās prom un vice versa, šobrīd ļoti intensīvi idealizēju Rīgu/Latviju.
|
Posted by: briinumcepuminjsh (
french_mime) Posted at: September 29th, 2016, 07:12 pm
|
|
Kaut gan tagad piefiksēju, ka tu tomēr runā par pretēju situāciju.
|
Posted by: rrr (
rr_rrr_r) Posted at: September 29th, 2016, 07:16 pm
|
|
es pēc aizbraukšanas mājās tā pusotra gada laikā pārstāju to idealizēšanu. tur ir Pekas un mans kaķis, un čupiņa ar cilvēkiem, kas man dikti patīk. bet visādi citādi es jutos tur tikpat miserabļe, cik es jūtos te.
un te ir mazāk anxieties par tādām konstruktīvām lietām kā pārvietojumi. so yeah.
|
Posted by: rrr (
rr_rrr_r) Posted at: September 29th, 2016, 07:17 pm
|
|
it kinda boils down to - man nepatiks pasaule neatkarīgi no vietas, kur dzīvoju. un šeit citreiz ar to vairāk vientulīgumu ir vieglāk samierināties ar visiem anxieties un skumjām. esmu nokļuvusi līdz tādai patīkamai vienaldzībai par visu ko.
|
Posted by: rrr (
rr_rrr_r) Posted at: September 29th, 2016, 07:28 pm
|
|
hmm, lai gan nav īsti pareiza tāda atbilde
|
Posted by: cukursēne (
saccharomyces) Posted at: September 29th, 2016, 08:54 pm
|
|
šaubos, ka vienaldzība par visu patiešām ir pilnvērtīgi patīkama
bet nu tikt no tās ārā ir grūti un laikietilpīgi, ehh
interesanti, vai it iespējams, ka tas varētu gadīties pats no sevis
|
Posted by: cukursēne (
saccharomyces) Posted at: September 29th, 2016, 09:25 pm
|
|
(nevis ar implikāciju, ka vienaldzība ir slikti, bet "patīkami" by default ietver pretstatu "nepatīkami"/"vienaldzīgi"
|
Posted by: rrr (
rr_rrr_r) Posted at: September 29th, 2016, 10:03 pm
|
|
bet rāma vienaldzība ir patīkama! tā ir daudz stabilāka par obnoxious entuziasmu, bet kaut kādai vispārīgai laimei-un-labsajūtai es tāpat neticu. tāpēc mierīgs vienaldzīgums, kad nekas nerausta tik ļoti, ka par visu jākrīt panikā, ir patīkami mirkļi
domāju, ka tam mazs sakars ar fizisko vietu - gan tur, gan te, vairāk ar vietu/vietām Tavā galvā