man droši vien ir kaut kās Stockholm syndrome pret/ar šo vietu
bet es jau kādu laiku jūtos tā, ka nebūšu gatava maijā sakravāt visas savas pekeles un atgriezties mājās
man gan arī šķiet, ka visus tos gadus, kamēr dzīvoju šeit pirmās izglītības laikā, es māju vietu kaut kā pārmērā idealizēju
tagad ir tā, ka viss šķiet vienlīdz vienaldzīgs un nomācošs
|
Posted by: cukursēne (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} saccharomyces) Posted at: September 29th, 2016, 09:25 pm
|
|
(nevis ar implikāciju, ka vienaldzība ir slikti, bet "patīkami" by default ietver pretstatu "nepatīkami"/"vienaldzīgi"
|
Posted by: rrr (
rr_rrr_r) Posted at: September 29th, 2016, 10:03 pm
|
|
bet rāma vienaldzība ir patīkama! tā ir daudz stabilāka par obnoxious entuziasmu, bet kaut kādai vispārīgai laimei-un-labsajūtai es tāpat neticu. tāpēc mierīgs vienaldzīgums, kad nekas nerausta tik ļoti, ka par visu jākrīt panikā, ir patīkami mirkļi
šaubos, ka vienaldzība par visu patiešām ir pilnvērtīgi patīkama
bet nu tikt no tās ārā ir grūti un laikietilpīgi, ehh
interesanti, vai it iespējams, ka tas varētu gadīties pats no sevis