Klab.lv tiek boikotēts. Laipni lūgti http://pundurs.blogspot.com/ !

Jauns Youtube video, āij.

Šodien Rock n' Riga ģitāristu fināls. Četri Latvijas cirvjgiganti kāps batālēties par fantastisku Šekter ģitāru. Es iedomājos, cik piestūķēts tur šovakar būs ...

Rīt Klaipēda. Jāaplūr akvārijs/delfinārijs, kā viņu tur ...

Es būt reģistrēties lapa facebook.com, cerībā atrast nākamā līgava no eksotiska zeme ar lieli krūši. Kā arī es tagad varu čiepstēt Tvīterī.

Kā arī es būt apsveikt es ar iekļūšāna LU. Es būt kļūt par gudrību mācītājs angļu mēlē.

Kādus pāris mēnešus atpakaļ nosprāga mans galvenais dators, atstājot mani pilnībā bez modernajām tehnoloģijām, jopcik. Ilgi novilka. Savi gadi 6 nu točno. R.I.P. Nebūtu jau tik traki, ja tas nebūtu aprāvis pāris, man ļoooti svarīgus, uzdevumus.

Bet nu sūds ar to visu. Laiks bez datora ir ticis pavadīts samērā lietderīgi. Un kas man vēl piešķīra gan laiku, gan naudu vasaras pabaudīšanai ir fakts, ka esmu bezdarbnieka statusā. Un es to izbaudu. Sen nebiju ņēmis guitarlessonus, kuru noderīgumu, protams, biju aizmirsis. Esmu paceļojis - viss sākās ar to, ka 4 jaunieši pusnaktī Rīgas pludmalē izdomāja, ka nebūtu slikta doma aizbraukt uz Liepāju. Sacīts darīts, johaidī. Viens naktī un traucamies pa šoseju ceļā uz pilsētu, kurā piedzimst vējš. Tālāk tika apciemota arī Ventspils (tusētājiem tur būs garlaicīgi, ņemot vērā, ka naktsdzīve tur ir pielīdzināma ar ... ar kaut ko ļoti klusu, vienmuļu un bēdīgu), Palanga (lietuviešu Liepāja = hell yeah), tad pa ceļam Kuldīga, Cēsis un vēl šis tas. Ultimatīvais mērķis ir Amsterdama, bet nu tas ciems ir pietiekami tālu, lai radītu nepieciešamību mazliet paplānot un kādu kapeiku vispirms iekrāt.

Protams, arī alkohols nav ticis smādēts. Un šīs vielas ietekmē kādas tik muļķības nav sadarītas, teiksim, ... ok, labāk neteiksim. Bet neko no tā nenožēloju, harr harr, daži ķekši manā iedomātajā listē "Stupid things to do before I'm 40" jau ir ielikti.

Rock'n'Riga man pa šo laiku ir stabili ieņēmis mīļākās izklaides vietas statusu. Cik forši cilvēki tur nav iepazīti, cik veci draugi nav atkal satikti. Cepuri nost cien. Terzena kungam par ģitārduēļpasākumu. Es ļoti ceru, ka man būs iespēja piedalīties nākamajā. Tas "vibe", kas valda uz skatuves. Fantastiski. Nav arī izslēgts, ka U-13 pieteiksies uz garāžas duēļu otro sezonu. Starp citu, 8. augustā laipni visi gaidīti Rocabilly klubā pie Ģertrūdes baznīcas - būs dubultpakete U-13 ar Travolta. Ieeja par brīvu un lētākā limonāde 1 LVL. Pēc tam nežēlīga alkohola orģija pie manis dzīvoklī. Bring friends.

No muzikālās frontes esmu pats sev atklājis Džefu Lūmisu (Jeff Loomis). Par Nevermore biju pirms tam pa ausu galam dzirdējis, bet pēc tam, kad noklausījos Lūmisa instrumentālo solo albumu "Zero Order Phase", biju, latviski sakot, uz dirsas. Iečekojiet Shouting Fire at a Funeral, Cashmere Shiv (ūber basa solo), Jato Unit, kā arī sweeppikinga entuziastiem neo-klasiskā metāla behemots Miles of Machines ir obligātā muzikālā literatūra. Uz pohām tīri labi derēs Sacristy un Departure.

Un tad es esmu kaut kādā nelegālā veidā ticis aplipināts ar Jon'a la Joie skečiem un mūziku. Nav nekas labāks ar ko iesākt skābenu, pohainu rītu, kā ar, teiksim, "I Kill People".

'til next time.

Šorīt pamodos jau ar domu uzbliezt vēl vienu kaverīti un, lūk arī būs. Endžoi!

http://www.youtube.com/watch?v=KaRVrHqq4Aw

Vakar dabūju beidzot Dīnu atpakaļ no meistara. Tas ir afigeķ! It kā jūtu, ka turu savu veco labo Dīnu rokās, bet spēlējamība, action, flažoletes, susteins - vienkārši episki priekš manīm! Nenoturējos un uzbliezu kaverīti, jeb, respektīvi, jau labu laiku solīto svaigo YT klipu, lai mazu show'offu uztaisītu, hehe.

Traks vīkends bija. Trīs naktsmaiņas pēc kārtas .. tas vēl tā. Pēc tam foršs piektdienas vakars ar aliem un gaļas cepšanu. Tas super. Nākamajā dienā slikta dūša no lētās nedaceptās gaļas visu dienu. Viens izvēmiens mājās, nākamais gandrīz darbā, atlikušo dienu superdebila paģira. Pēc tam hiperdepresīvs dzīvokļabiedrs, kurš pēc šo divu dienu kodiena attapies uz Dienvidu tilta apzagts, atvilcies atpakaļ, sapratis, ka dzīvē nav īsti tā ko gribētos. Līdzi atvilcis kaut kādu džeku. Protams, es gulētiet nevaru, jo es negribu, lai viņš, kad pamostas aiznes kādu no manām ģitārām, FX'iem, vai vēl sazin ko. Līdz ar to divu stundu miegs tika maksimums izvilkts. Nākamā diena paiet tādā kā peldienā, visticamāk, īpaši lielā miega un miera daudzuma dēļ, pēdējā laikā. Tik vakar no tā visa sajutos daudz maz attapies, kad atkal atnācu uz darbu normāls, izgulējies un paēdis. Gimme a break, please X.X

P.S. Prieks par Rūdi, kurš reprezentē sešdrāšrāvējus Zelta Talantos!

Ai, esmu atpakaļ tajā sūdubedrē Draugiem.lv. Sapratu, ka man vajag aksesu pie grupas profila. Citādi nekādi.

Esam ceturtdaļfinālā pret Kanādu, zaibis. Malači jenķi, ka sadeva pa dirsu pulksteņmeistariem!

Vakar, nu jau aizvakar, bija gara diena. Cēlos agri, lai laicīgi ietu pie meistara. Ilgi un dikti nopļāpājām, bet uzzināju daudz ko jaunu par vairāk tehniskām lietām par, kurām man līdz šim bija samērā maz saprašanas. Un galu galā rēķins sastādīja apmēram ~55 LVL. Tas ir - tā saucamais fret jobs, jeb ladu pārlikšana un slīpēšana, jo pa šo laiciņu esmu samērā labi izvarojis ladas no 12 un uz augšu, kuras arī jāmaina. Menzūras pieregulēšana attiecīgi U-13 skaņojumam (pusotrs tonis uz leju), kā arī elektronikas apčekošana - stulbais skaņas noņēmēju slēdzis čakarējas. Pēc divām nedēļām redzēs rezultātu, bet domāju, ka tas būs acīmredzams un mana galvenā ģitāra būs uzregulēta uz savu pilno potenciālu. Nevaru sagaidīt, bet nu paldies Dievam ir vecais labais Epiphone, kas ir jau uzregulēts un skan fantastiski. Mainītie Seymour Duncan noņēmēji piešķir fantastisku kristāldzidru gaišumu + vēl aizvakar uzliku jaunas stīgas = kaifs spēlēt.

Joprojām esot nostaļģiskā notī, esmu beidzot nolēmis relīzot vienīgo dziesmu, kas tika ierakstīta, laikā, kad biju aizgājis no U-13 un spēlēju ar grupu, kas šeit jau agrāk ir pieminēta. Savstarpēji sarunvalodā grupa tika saukta "Triumfs", un, lūk, būs dziesma "Nejautā". Vārdi: es, Dāvids Plamše. Mūzika: Dāvids Plamše, Māris Drīksna aka. ķieģelis, Māris Austers un Alberts Zelka. Sastāvs: Dāvids Plamše un Māris Drīksna - ģitāras, Guntis Veits - vokāls, Māris Austers - basģitāra un Alberts Zelka pie bungām. R.I.P., Triumfs! Čaļi, ar jums bija kruts laiks! Kas zina, varbūt kādreiz ceļi vēl krustosies.

Tagad uz humoristiskāku noti - šodien, nu jau vakar, pie manīm pienāca tāds samērā iedzēris klients, jautāja, kāpēc mums nepārdodas lētās cigaretes. Es saku, ka vienkārši nepasūtam, jo nav tik liela pieprasījuma.
Seko jautājums:
"Kāpēc, tad RIMI ir?".
Loģiska atbilde:
"Ēm, tāpēc, ka RIMI ir cits kantoris, un viņi dara, kā grib."
Uzreiz pārliecināts izteikts viedoklis:
"RIMI un Statoil, tak ir viens pasākums!", kas tiek apturēts ar visiem zināmu faktu:
"Protams, ka nav!"
"Ir! Es to zinu!" jau agresīvākā toni.
"OK, ir, tādu faktu ir grūti noturēt slepenībā, bet lūdzu tālāk neizpaudiet.", kas izraisa ar vien skaļāku smīkņāšanu no pārējo, rindā stāvošo klientu puses.
Čalis uzreiz kluss palika un turpināja pētīt cigarešu stendu, līdz beigās nolēma iegādāties dārgākas cigaretes. Galu galā šī epizode man tik ļoti uzlaboja garastāvokli, ka pietika visai atlikušajai dienai.

Sestdienā jau izlasīju par Hobos'u Ūdrīša narkotripu. Visai spēcīgs stāsts čalim. Protams, brīžos izraisīja milzīgu skepsi, bet tad reizē apzinos, ka tādi cilvēki tomēr ir. Ir mākslinieki, kas ir stabilāki un noteiktāki, un ir cilvēki, kas ir full force melanholiķi kā Ūdrisb et ne par to ir tēma. Tēma ir par samērā lielu sīkumu - viņam ir meitene tagad, kuras vārdu nepūlējos atcerēties, bet, kas ir vokāls grupā "Abstinence". Un vienkārši parāva rēka, kā Vakara Ziņās definēts šis grupas žanrs, citēju - "Industriāli gotiskais nākotnes rokmetāls". I mean, like, what the fucking fuck is that shit? Tā jau man šī skaldīšana žanros ir kaitinājusi vienmēr, ok var metālu iedalīt vēl sīkāk, jo saprotams heavy metālu nesajauksi ar trash metālu, un doom metālu nesajauksi ar power metālu, bet nu dalīšana tādos apakš-apakš-apakšžanros ir pilnīgs sūds! Kas vispār ellē ratā ir domāts rokmetāls ? Manā izpratnē ir vai nu roks, vai metāls, kura taisnē pa starpu ir, teiksim hardroks un hard n' heavy. Paklausījos šīs rindkopas galvenos varoņus draugos. Nu industriālais roks! Līdz metālam jūdzes. Atdzīstu ģitāristu. Tiešām atdzīstu, cik nu viņam tas pleķītis ir iedots, bet nu citējot biogrāfiju "...klīst arī runas par to, ka grupas ģitārists patiesībā nav tas par ko viņš uzdodas, bet gan labi nomaskējies SLASh...". Bet nu labi - lai jau perās, ir visādi gadījumi bijuši!

Enīvej, kas pa dienu bija iekrājies, to arī uzrakstīju! Cheers!
-pundurs.

Plus vēl oldskūls

Atradu šos uz cietņa. Tāda nostaļģija pārņēma!

Enīvej, rīt, respektīvi šodien nesīšu Dean'u pie meistara uz setup'u, sen jau bija laiks, tikai kādi 5 mēneši pagājuši kopš viņu nopirku :D

Vispār jau būtu arī jāiet gulēt, tā kā agri jāceļas. Rīt vispār smaga diena, gan fiziski, gan radoši.

<...Īss, Latviju uzveicošs komentārs par vakardienas hokeja spēli...>

Debilisms, vakar nopirku stīgas savām ģitārām un liekot pirmo lespaulam, to arī salauzu, lempis ibiom. It kā stīga vien ir, vajadzētu sīkumam būt, bet tā kā es pēdējā laikā esmu mazliet nervozs, tad tas man izbojāja šausmīgi garastāvokli. Nožēlojami? Nevar būt...

Kalvi, starp citu, gribēju pieteikt, ka tavs SG ir fantastiska ģitāra ;) Iemet citus skaņas noņēmējus un būsi zirgā ar nāves cirvi!

You say akon-I say ac\dc
You say britney spears-I say Ozzy Osbourne
You say little wayne- i say motley crue
You sayJonas Brothers-I say Guns & Roses
You say Miley Cyrus-I say LEDZEPPLIN
You say rap-I say rock
You say pop-I say just about any rocker that sings better drunk or hi.
You say hip hop- i say f*ck you
92% of kids have turned to rap,pop,& hip hop.If your one of the 8% who like to headbang and disturb the peace copy and paste!

Latvijas uzvara pret Zviedriju ir no tiesas patīkams jaunums. Tik žēl, ka neredzēju pats.

Cūku gripa nāk. Uzmanās!

Patīkami palasīt avīzes. 

Šodien dzirdēju kādu gudru vīru jautājam: 

Šorīt palasīju Dienā politiķu jaunos EP priekšvēlēšanu piegājienus interneta plašumos - tizli. Baigais jau draugu profils, ja dienasgrāmatu pleķi izmanto kā vietu sevis cildinošām preses relīzēm, kuras raksta algoti PRieši, un kur pats politiķis to profilu pat redzējis nav. Jēli. Ja pareizi sapratu, tīrā B.Obamas kopēšana, kurš, tiesa, to realizēja daudz labāk.

Narkomāns tualetē, jau nav gluži retums, bet ja viņu mēģina atdzīvināt stundu un beigās viņš nomirst, un policija noklausās tavu liecību, pieraksta tavus datus, līdz ar to ir skaidrs, ka būs izmeklēšana. Biš morālais drāziens sejā sanāk. Un šodien vēl viena nakts maiņa. Zin, ļoti gribās uz darbu iet ...

http://www.youtube.com/watch?v=CtUuJo_DeyI - Talants ir tikai un vienīgi smaga darba rezultāts. Iečekojiet arī pārējos šī tipāža video!

P.S. Četri Balti Krekli sūkā! Ieeja ar sporta apaviem aizliegta. What the fuck. Pats labākais, ka manas eS kedas arī skaitās sporta apavi. (Jā zinu, ka tie ir skeitborda apavi, bet nu tas nav gluži tas pats, kas skriešanas botas, vai futbola apavi). Un apsargs man to visu skaidroja ar tādu skatienu, it kā es trenniņtērpā tur gribētu iet iekšā. Debīleņu pasākums. Dedz, ČBK, dedz !!!

Viss! Es boikotēju socializēšanās portālus, tajā skaitā (ne)slaveno draugiem.lv. Es tā pasēdēju, padomāju. Kāda jēga man būt kaut kādā reģistrā, kur katrs āršlohs var mani sameklēt, apskatīties, ar ko esmu pazīstams, un skatities manas ceļojuma bildes?!

Kā, arī, tur mani ierobežo dažādi likumi, kas veicina "reliģisko, nacistisko un rasistisko toleranci". Kā arī es nevaru rakstīt neko, kas patiešām ir uz sirds, jo, redz, mana mamma var izlasīt un padomāt, ka man jumts aizbraucis.

Turpinot uz to pašu noti - perfekts rīks, lai sabojātu savu tēlu, jeb kā saka cilvēki, kas lasa grāmatas - savu PR. Teiksim, brīvajā laikā es varbūt esmu vīkenda panks, kurš sēž paģezdos, dzer alu no divlitru plastmasenes un ar vietējiem hipijiem pīpē zāli. Profila bilde man arī ir atiecīga, kur es ar savu draugu bandu lepni uzslējies alus pudeļu un tukšu cigarešu paciņu ielokā. Arī galerijas perfekti ataino šo pasākumu norises procesu, bet pārejā laikā esmu azartisks grāmattārps, bohēmistisks bards, vai humānās palīdzibas brīvprātīgais, bet ar to es īpaši nevienam nelielos.

Tad es piesakos darbā. Cienījamā darbā, kur ikdienas forma ir žakete, kaklasaite, izbuktētas bikses un klēpjdators padusē. Bet tā kā priekšnieks ir izvēlīgs suņabērns, viņš uzmeklē mani draugos un izdara vispārējus uz pirmo iespaidu bazētus secinājumus un es varu iet uz nākamo kantori.

Un vēl - man tur vienkārši nav, ko darit. Pats neesmu interesants un, acīmredzot ari nepietiekami komunikabls, lai veicinātu kaut kādu aktivitāti savā necilajā web-speisā. Sanāktu iespaidīgs cipars, ja saskaitītu kopā to laiku, kas pavadīts spaidot pogu sākums.

Lūk, ar blogiem ir savādāk. Pirmkārt, neviens īsti (izņemot manus vietējos draugus šeit) manu patieso identitāti - ne manu pilno vārdu, ne atrašanās vietu, ne manas paziņas, ģimeni, neko, izņemot to, ko pats esmu gatavs rādīt. Un tāpat šo blogu lasa uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi cilvēki, visticamāk, līdz ar to šī vieta ir laureāts pleķim, kur vislabāk nolaist radošo tvaiku, kā ari izmantot kā parastu PR rīku, grupas gadījumā. Pārējo visu vajadzīgo kontaktu man nodrošina vecais labais mobilais telefons un internetu pārpildījusī IM programmu dažādība.

Tiesa, nenoliegšu, ka jūtos mazliet kā tibetiešu mūks, kurš izolējies no pārējās pasaules, bet es arī nenoliegšu, ka šī sajūta ir gaužām patīkama.

Līdz nākamajam.
-P.-

WoW man apnika visai ātri, bet pateicoties Steam piedāvājumam, varēju piepildīt savu bērnības sapni un tagad aktīvi spēlēju Unreal Tournament. Dzīvokļa biedrs, tiesa pa šo laiku jau ir nopircis Burning Crusade un WotLK un laimīgs skraida ar 80. levelu. Nūģis.