šīs nedēļas laikā esmu saņēmusi daudz vārdu, kuri man būtu jāpārgremo.
šis vakars-mans domu lidojums.
dzirdot frāzes no visiem cilvēkiem, ar kuriem esmu pēdējā laikā runājusi, liek man domāt, vai es patiešām esmu tik slikts cilvēks palicis..
visiem parasti ir tāda frāze:"Rožiņka, agrāk Tu biji tāda, bet paskaties kāda Tu tagad esi." vai ari otrs variants:"ārprāc kas ar Tevi ir noticis, kāda Tu biji pirms gada "
pirms gada, es biju tas mazais skuķis, kas skraidīja visapkārt un teica ierasto, visiem zināmo rožiņkas frāzi:"viss ir tikai pozitīvi."
jā. tā es agrāk visiem asociējos. pozitīvisma iemiesojums.
pozitīvisma dvēsele.
kāds reiz mani nosauca pat par enģeli.
dzīve mani padara sliktāku.
vai arī es speru nepareizos soļus, jā.
esmu daudz lietas neapzinoties izdarījusi nepareizi.
dzivot ir kaitīgi.
jādzīvo dzīve bezatbildīgi.
tāpat mēs beigās visi nonākam kā viens vesels zem zemes, vai tiekam izskaisīti pa vējam, vai
arī cēlākajā gadījumā- tiekam pārveidoti par dimantu.
man labāk patiktu virpuļot kaut kur tam vējam pa vidu. gluži kā tāds pamiruša tauriņa spārns.
nez cik tālu katrs puteklis no manis aizkļūtu.
kāds visticamāk iekristu okeāna un turpat dzelmē gulētu, visu aizmirst, ka kādreiz tāda Rozīņka vispār ir eksistējusi. kāds uzgūlsies kādam cilvēkam uz pleca, līdz tiks noskalots dušā pa kanalizāciju.
cits tiks varbūt pat uz Āfriku.
nekad neemsu bijsu Ēģiptē, kādreiz gribētu tur aizkļūt.
ja dzīva būdama, es tur nebūšu, tad vismaz vismazākā un necilākā mana daļiņa varētu tur atrast savu mājvietu.
āh Japnāna. protams, varētu nejauši iekrist kādā tintes pudelītē, ar kuru raksta kāds dzejnieks. rakstot es tintei līdzi tiktu aizrauta un būtu daļa no haikas.skan jauki.
gala rezultātā.
mūs visus tikai vieno lieta, un tā lūk būtu nāve.
bet tagad.
es dzīvoja savu dzīvi, domāju savas domas.
pagaidām esam katrs par sevi, kad pienāks laiks, būs tas viens vesels. nu būs.