iekšā atkal ir tā dusmu kņudoņa.
tik liela kņudoņa, ka man atkal liekas, ka varētu izskriet cauri sienai.
ja es esmu stipra, kā cilvēki mēdz par mani teikt, tad kāpēc es spēju tomēr sabrukt no vismazākajiem sīkumiem?
tas pierāda tikai to, ka es esmu garīgi nestabils un vājš cilvēks.
bet kurš gan no mums ir stiprs.
Katram cilvēkam ir savas vājības.
Citam vairāk,citam mazāk.
Bet, lai nekad neviens man nesaka, ka esmu raksturā stiprs cilvēks.