I'll be teardrop in your pillow, the beautiful sorrow - The Truman show..
domu pabiras...
Brīžos, kad cilvēki zaudē paškontroli un rāda savu apslēpto mežoni,cenšās pārliecināt citus, ka ir sipri, bet patiesībā ir vienkārši nobijušies. Nobijušies no turpmākajām pārmaiņam, zaudēt ierasto ikdienu,nepieciešamos cilvēkus.
Bet tas nekas. Es viņiem nepārmetu.Man arī nepatīk lielas pārmaiņas.
Īstenībā, es jau to biju paredzējis, jo pārgājiena laikā tu par viņu kaut ko ieminējies :D Pedējā laikā mani gandrīz viss biedē, bet tas ir tikai uz laiku :)
Pārāk daudz domas galvā. Zini, to var pārsvērst tā - izlietne un domas ir sakrājies ūdens tajā. Tas viss vienlaikus nespēj noiet lejā, tāpēc veidojas mazi "korķi", kuru rezultātā ūdens uzreiz neizplūst cauri, bet gan ar kādu noteiktu intervālu, kur atkarīgs ir tilpums un notekas garums. Ok, ta snebūtu svarīgi, bet doma ir tāda, ka man ir par daudz dažādu domu :D Kā arī pārāk bagāta iztēle, kas neļāuj dzīvot. Kaut to pašu spoguļu un skapju ziņā :)
man arī pa galvu šaudas pārāk daudz domas. un kad man kads jautā.. "par ko Tu doma?" es atildu"es neatceros!" man skiet, ka sekundes laikā kādas vismaz 6 domas izskrien cauri manai galvai. par daudz,par daudz domāju. nu jā spoguļi un skapji. pie skapjiem gulēt man nav neomulīgi, bet pret spoguli gan, nezinu kādēļ.