(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Mar. 10., 2023 | 01:45 pm

Nesen kāds runāja par domu, ka trauma ir nepieciešama nobriedušas psihes pabeigšanas procesam. Protams, daudzi uzreiz instinktīvi uzstāj, ka trauma nedrīkst būt noderīga, jo tas taču automātiski nozīmē, ka tā ir attaisnojama. Bet, abstrahējoties no tik vienkāršiem secinājumiem un nerunājot par sišanu un pazemošanu - kā ir ar kontrolētas traumas/pārbaudījuma/iniciācijas konceptu mūsdienās?
Vai mūsu kultūrā ir kāds kopistisks un kontrolēts psihes pārbaudījuma notikums, lai psihes nobriešana nenotiktu haotiski caur kaut kādu negaidītu vecāka nāvi, draudzības/mīlestības zaudēšanu utt? Vai ir kādi veselīgie piemēri vēsturē vai citur pasaulē?

Link | ir doma | Add to Memories

Comments {10}

Skabičevskis

(bez virsraksta)

from: [info]begemots
date: Mar. 11., 2023 - 08:01 am
Link

Nope.

Absolūti nekādas kļūšanas par pieaugušo funkcijas. Iniciācijas rituāli tipiski ir bijuši saistīti ar nodalījumu starp bērnu un pieaugušo kārtu - ne tikai iespējas, bet arī atbildības un primāri jau sabiedrības priekšā.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Mar. 11., 2023 - 11:54 am
Link

Nu zināšanu demonstrācija varētu būt viens komponents šajā, vēl protams dažādas praktiskas prasmes.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Skabičevskis

(bez virsraksta)

from: [info]begemots
date: Mar. 11., 2023 - 12:14 pm
Link

Varētu būt, bet nav.

Tipiski sabiedrībai ar zināšanām nepietiek, vajag arī noteiktas personīskās kvalitātes un iekļaušanos sabiedrībā.

Ja gribi paskatīties kā izskatās līdz mūsdienām saglabājies faktisks iniciācijas rituāls, apskati to pašu bar mitzvah. Domāju,

Atbildēt | Iepriekšējais