Beidzot izliidu no maajas aaraa. Vismaz nedaudz. Liidz veikalam. Sapirkt junk food un viinu vakaram, lai var taa mieriigi un laimiigi laiskoties. Otraa nakts/diena, kad ir home alone. Esmu noskatiijusies iekaveetaas filmas. Palasiiju graamatas. Izdzeerusi litriem kafijas un juutos ljoti lieliski. Biju domaajusi, ka varbuut man vajadzeetu socializeeties, nu taa ar citaam meiteneem, jo vienmeer apkaart viirieshkaartas paarstaavji. Bet taas dazhas kuras zinu sheit nodarbosies ar tipisko sestdienu pasaakumi - fiksie kokteilji un paaaaarty all night long. Kas manai buutiibai nemaz nav pa praatam. Man gribaas vairaak dzert viinu no milziigaam glaazeem un runaaties. Shkjiet cilveeki nemaz neveelas/nemaak? taa iisti socializeetie bez liekiem troksnjiem un piebaaztiem klubiem. Oohh well. Its still early un viss veel ir prieksaa.

Es neveelos pielaist skumjas sev klaat un domaat par to pasauliigumu un visumu. Man shovakar tieshaam vajag to vieglumu un smieklus.
Ja apkaart ir diezgan limiteeta sabiedriiba, kaa lai atrod taadus labus cilveekus ar ko buut kopaa un daliities smieklos?

Tomēr saņēmos. Darbu uzrakstīju. Par kvalitāti nespriedīšu, jo galvenais faktors ir, ka pabeidzu laikā. Un noteikti nokārtošu virs 40%. Vēl tikai rītdienas prezentācija un varēšu nodoties trīs dienu vispārīgai brīvībai jo mīļais vīrietis brauks pie sava brāļa ciemos uz Newcastle un man būs māja vienai pašai. My alone time!!! Un tas ir ļoti lieliski pēc pāris saspringtām nedēļām.

Intervija paardziivota. Mazliet miers. Naakamaas nedeeljas beigaas buus rezultaati. Lai nu kaa, vismaz pieredze ir ieguuta. Un ja nepaveiksies shoreiz es mekleeshu ko citu piemeerotu. Izveele starp triis cilveekiem - ar ilgu gadu pieredzi, ar internship pieredzi un mani. Mani, kas aizvien meklee savu celju peec triis gadu pieredzes pilniigi jaunaa jomaa.
Toties riitdienu panjeemu briivu un es pieveersiishos saviem skolas darbiem. Vismaz sovakar uztaisiishu prezentaaciju un tad jau leenaam sanjemshos arii kursa darbam. Un aiz loga list un ir auksti un fakts, ka es varu dziivoties pa maaju ir lielisks.

Tajos brīžos, kad ļoti daudzi darbi ir jādara reizē un visiem ir degošie termiņi man mazliet nolaižas rokas. Nu tā, ka visi reizē viņi ir svarīgi un es nespēju koncentrēties kamēr viens no viņiem ir aiz mugurs.
Man rīt ir intervija. Šodien gāju cauri visādiem jautājumiem un centos piefiksēt iespējamās atbildes un man vienkārši uznāca nogurums. Tas eksistenciālais smagums ar savu "kāda gan tam jēga" censties sevi pierādīt. Domās analizēt tās visas dzīves(darba) muļķīgās situācijas un parādīt tieši ko es esmu no tā visa iemācījies. Man tik ļoti nepatīk šis viss globālais process un tik ļoti negribās uz to koncentrēties. Sākumā bija domāts, ka mani vienkārši pārsūtīs uz to komandu un viss, bet tagad ir uzradies vēlviens kurš ļoti tur grib un tāpēc bija jāorganizē interviju process. Jā, man ir uzkrāta pieredze savā jomā un esmu bijusi dažādos projektos, bet to visu pasniegt tagad uz paplātes un rādīt kāpēc tieši es būtu labāka man riebjas. No cilvēka tiek prasīts tomēr tik ļoti daudz - brīvprātīgo pieredzes, atzinības, sertifikāti, projekti, patstāvīgā darba pienākumi, ārpusdarba aktivitātes utt. Un kad tad lai cilvēks dzīvo? Tas, protams, tā vispārīgi un es šobrīd savu situāciju ļoti pārspīlēju, jo visas emocijas ir tādas sakāpinātas, bet tomēr..tik ļoti daudz tajā visā ir taisnības.
Otrkārt man ir prezentācija iekš University ceturtdienas vakarā. Kur man ir jāparāda tieši cik daudz es esmu padarījusi sava kursa darba projektā un kādi ir nākamie soļi un vispār ko es domāju par to visu un kāpēc es daru tieši šo. (šis tā vispārīgi, protams). Un arī šis man, protams, ļoti nepatīk.
Treškārt man ir kursa darba deadline tieši piektdienas pusnaktī. Iesākts tā īsti vēl nekas nav, jo viss cits pavidu bija protams svarīgāks. Tāpēc tagad esmu atapusies ar tieši vienu nedēļu rakstīšanai. Kas protams nav tik vienkārši kamēr intervija vēl ir priekšā, internets piedāvā neizmērojamas izklaides iespējas un ir jāuztaisa prezentācija.
Es zinu, ka tas nav daudz un iepriekšējā semestrī es paveicu krietni vairāk kā tagad. Bet šobrīd es kaut kā nemaz nejūtos..


Toties Londona bija lieliska. Ar pirmo pavasara gaisu un laiskošanos apkārt. Un es sajutos tik ļoti, ļoti labi un brīvi un man gribējās vienkārši tur palikt. Dzert kafiju kādā mazā covent garden šķērsielā, ēst kruasānus un vērot cilvēkus.

Intervijas paka izprinteeta un tagad ir tikai jaasagatavo iespeejamaas atbildes. Veel man ir jaauztaisa projekta prezentaacija un jaauzraksta kursa darbs par production design. Veel mees riitdien braucam uz Londonu mazliet pilseetas gaisu paelpot. Un tam visam pa vidu deadline un slinkums. Un man ir vienkaarsi jaasanjemas. Un vienkaarshi jaadara. Un tad pienaaks veels pavasaris, ar siltu gaisu un vairaak free space.

Un sodien manai cibai aprit tiesi triis gadi. Pavisam driiz arii manam lieliskajam darbam aprit triis gadi. Un pavisam driiz arii man ar viirieti aprit triis gadi. Pirms triis gadiem mana dziive pavisam noteikti izmainiijaas un ienjeema citus celja veeljus. Tik daudz kaa ir bijis pa siem triis gadiem. Gan kaapumi, gan kritumi, gan vienmeeriiga celja iesana. Esmu augusi. Esmu mainiijusies. Esmu malaa seedeejusi. Laimiiga, skumja, nobijusies, apnjeemiibas pilna. Pirms triis gadiem manii bija tik milziigs luuzuma punkts. Saaku sevi likt atpakalj kopaa un tagad esmu seit jau cita. Vismaz sev.

Ar miiljo draudzinju nodarbojamies vakaros ar HIIT programmu. Videeji 45 minuutes liidz stundai. Otraa diena un viss kjermenis taads juutiigs un visi muskulji mostas. Tas HIIT man laikam der vislabaak no visaam aktivitaateem, jo ir daudzveidiiba un vajag sevi spiest liidz galam un tas ir visaam muskulju grupaam. Un bodyrock.tv ir patiesaam lielisks. Sobriid nodarbojamies ar 30 day real time challenge un jaa tas tieshaam ir paarbaudiijums ne tikai man, bet arii viirietim. Speeks leenaam atgriezas, pat caur visiem saaposajiem muskuljiem.

Nedeeljas nogalee tiku pie savas healthy graamatas. Un vinja ir lieliska. Hemsley and Hemsley. Ir arii maajaslapa vinjaam, re kur http://www.hemsleyandhemsley.com/. Un tik garsiigas receptes un tik ljoti labi garso. Esam izmeegjinaajusi jau paaris un abi divi esam paarnjemti ar sho. Un pat es, kas virtuvei tuvumaa iisti neraadiijaas un atljaava viirietim darboties, esmu saakusi darboties liidzi.

Kops esmu savaakusi sevi mazliet vairaak grozos ir arii nelieli uzlabojumi. Kas ir win, win!!! Sejas aada nedaudz labaaka paliek. Nav tik labi, lai nelietotu nekaadu make up, bet ir labaak saliidzinot ar decembri. Also, kops lietoju oat milk un fibre powder mana veedera situaacija ir krietni vairaak uzlabojusies. Kas to buutu domaajis, ka man kaa veegjitaarietei, kas principaa paartiek no zaljumiem, kuros ir pa pilno fibre, tiesi tas ir vislielaakaa mazumaa bakteeriju deelj. Neesot ietaicam eest gan raw daarzenjus, labaak sauteetus, bet es taapat eksperimenteeju nelielaas devas un nav tik traki. Varbuut tas no taa fibre powder. Tomeer sis ir milziigs ieguuts bonus man. Jo pagaajuso gadu visi tie paaris meenesi diskomfortaa un saapees bija pa daudz.

Veel so to gribaas pameegjinaat ieviest savaa dziivee, bet visu jau nevar uzreiz vai ne. Taa mieriigi un leenaam.

Ak, un jaa, man saak paraadiities pirmaas bailes par pirmdienas interviju. I mean, pusotru stundu man sevi buus jaapieraada. Un sis solis ir tik liels prieks manis un, protams, vajadziigs.

Šodien ēpastā ielidoja ilgi gaidītais uzaicinājums uz interviju, kas ir citā nodaļā un citā biznesa pusē. Tagad pat sāku nedaudz sevi apšaubīt. Bet tas viss ir tikai uz domu pamata, jo zinu, ka darbu ar apmācību pareizo es darīt varēšu, ir tikai bailes no pārmaiņām. Pašreizējā vietā esmu bijusi tieši divus ar pusi gadus. Esmu pie visa pieradusi un ar visiem sadraudzējusies. Ar prātu es saprotu, ka man ir vajadzīgs šis nākamais solis, ja vēlos nonākt tur kur gribu. Es zinu, ka būs citi cilvēki ar kuriem sadraudzēties. Bet tā iekšējā mazā baiļu sajūta jau tomēr ir. Protams, vēl jau nezinu vai vispār to darbu dabūšu. Bet es paļaujos uz to kosmisko enerģiju. Viss taču notiks tā kā tam vajag notikt. Vai ne?

Svētdiena, kad ārpus mājas pasaules ir ļoti auksti un līst lietus un nemaz nekur negribās doties, var mierīgi darīt visus DIY un rakstīt kursa darbus. Beidzot nolēmām sākt krāsot mūsu skaisto guļamistabu ar jumta logiem. Kamēr vīrietis dara visus prep darbus, es varu mierīgi taisīt research par production quality. Akadēmiskā valoda un literatūra man jau ir nedaudz pieriebusies, bet es sevi arvien mieru sevi ar domu, ka esmu gandrīz jau semestrim pusē un nemaz tik ļoti daudz nav palicis pāri.
Pierakstīt savus piedzīvojumus un citus dzīves stāstus šeit man kaut kā nav iedvesma un man ir žēl par to. Jo pierakstīt atmiņas un emocionālos stāvokļus man ļoti patīk. Anyway, pasūtīju sev veselības grāmatu, kur smelties iedvesmas un receptes un ko pie gultas turēt pirms miega relaksācijai. Pēdējā laikā mans veselības stāvoklis ir diezgan vienmērīgs un ja neskaita saldumu uzplūdu pilnīgāko love, kas 100% saistās ar izteiktu pms, nekas diži nav mainījies. Manī gan reti ir tādi pms uzplūdi, kurus nespēju kontrolēt, tāpēc šoreiz sev arī atļāvu vienkārši ļauties tam, lieki nedomājot.

Kopš no rītiem dzeru sarīvētu ingveru ar citronu, mans enerģijas līmenis tiešām ir up, up, up. Un par to man ir liels prieks. Pirmo kafijas krūzi es iedzeru tikai pēc desmitiem rītā. Biju domājusi, kā tas būtu ateikties no kafeīna uz kādu laiku un paskatīties vai kas mainās, bet then again, es ļoti mīlu kafijas smaržu un kafijas garšu. Un tā viena krūze dienā neko jau nemainīs. Visam jau tomēr ir jābūt balansā.

Un jā, aizvien es ik pa laikam smēķēju. Šo jautājumu tā kā gan vajadzētu sakārtot.

Izlīdu šodien pavisam agrā rītā no mājas siltuma, lai skrietu pa dubļiem un kalniem un mežiem. Kādi desmit kilometri atkal sanāca. Gribēju mazāk, bet sanāca ne tur aizskriet un mazliet apmaldīties. Viss apkārt bija tādā skaistā miglā. Tāds nedaudz pavasaris jau. Es tiešām priecājos par sevi un faktu, ka esmu atgriezusies pie mazliet aktīvākas būšanas ārā, aiz sporta zāles un mājas sienām. Tas svaigais gaiss tomēr ļoti, ļoti palīdz. Un skriešana ir labākā terapija man.