Kameer man ir home alone momenti, ir arii dzhins un toniks uzradies. Un varbuut tomeer nevajadzeeja, jo shobriid ir taads emociju "uzraaviens" un gribaas kaadu blakus ar ko pasmieties. Taada teleportaacija shobriid ljoti nodereetu.

Man tik ļoti patīk šis Latvijas pavasara gaiss. Tik tīrs un svaigs un viegli elpojams. Un prom no pilsētas var aizmukt un iet līdz piemājas ezeram un elpot to plaukstošo zaļumu. Tā ir viena no manām mīļakajām lietām/darbībām pasaulē. Un tas tīrais svaigums man ļoti pietrūkst.

Aizgaaju pie friziera un nogriezu visas savas pinkas nost. Taads diivains vieglums tagad. Un man tagad ir iisaakie mati kaadi jebkad man ir bijushi.
Mazliet to lapsas rudo tomeer arii nomainiiju. Ir atpakalj taads gaish sarkankoks. Taadas noveelotas pavasara paarmainjas notiek.

Un cereeto darbu nedabuuju. Toties ir paveerushaas citas iespeejas un perspektiivas. Taa jau laikam ir, nav ko piekjerties tai vienai idejai un domai.
Jaalaizh viss valjaa un vienkaarshi jaadziivo.

Katru nakti zemapziņa man atsit to, ko es viskarstāk vēlos. Manas slēptākās domas, lielākās ilgas, pat prātā nekad neizteiktās patiesības. Un reizēm es uzraujos sēdus no miega un saprotu, ka reālajā dzīvē viss notiek savādāk. Un tas nav ne slikti, ne labi. Ir vienkārši tā kā ir.

Kamēr ir brīvdienas, ir arī sesijas darbi un kursa darbi. Piespiedu sevi apsēsties mierā un gandrīz uzrakstīt vienu darbu. Tas ir lielisks sasniegums, ja ņem vērā, ka vēl tikai divi ir palikuši, ar visu gada projektu aprīļa beigās.
Vakardien 10:30 AM es nopīpēju savu last(?) cigarette. Tomēr manī ir milzīgas atkarības. Tagad katru mīļu brīdi kad uznāk vēlme iziet ārā un uzpīpēt es nodarbojos ar ko aktīvu. Pašlaik iecienītākais ir iziet paskriet pa parku, presītes un pietupieni. Vārdu sakot jebkas, kas mazliet aizsit elpu un iedzen sārtumu vaigos.
Ļoti apmierināti šodien padzīvojos pa dārzu, padzēru savu pirmo kafiju pie koka galda un sildoties pirmajā pavasara saulē un vispār dzīve notiek. Tā lēnām un bez steigas. Mazliet ar sevis audzināšanu/pieskatīšanu tikai jānodarbojas.

Ouh, ceturtdien biju pirmajās bērēs savā mūžā. Vienīgais ko vēlos te piefiksēt - es tiešām nebiju domājusi, ka apģērbta melnā es jutīšos tik ļoti neveikli. Nezināmu apsvērumu dēļ ziņa par ierašanos pavasara toņos mani nebija sasniegusi. Mazliet emocijas sakāpa gan, jo nepārtraukti domās bija mans mīļais suns, kurš pavisam nesen aizgāja uz citiem ganību laukiem.

Uz pavasari ieksheejais shopaholikjis ir pamodies manii. Jo ir tik neizsakaami eerti zvilneet diivaanaa, zem siltas sedzinjas ar kafijas kruuzi rokaas un atrast visaadas lieliskas lietas un tad atliek tikai sagaidiit kad pievediis pie pashaam durviim un man nekur nebuus jaaiet, jaastumdaas starp cilveekiem, jaagaida rindaas un jaateeree briivdienu daargais laiks. Tas tomeer taa lieliski.

Esmu paaris riitus jau izmeegjinaajusi izslaveetaas chia seeds pie smootijiem un jogurtiem un vieniigais ko varu teikt - I`m impressed. Taads energy boost no riita ir ljoti vajadziigs uz pavasari un laika mainju.

Sodien darbaa notika atvadiishanaas pasaakums no viena koleegja kursh dosies citos biznesa laukos sevi piepildiit. Un bija tik lieliska diena. Visus sasaucu sapulchu telpaa un mees speeleejaam speeles (ooh, my team has a dirty mind). Smeejaamies liidz asaraam un apskaavaamies. Un shis ir veel viens cilveeks kuru ir skumji laist prom. Jo bija tik lieliska saikne un draudziiba izveidojusies. Ir taapat, kad mans prieksnieks aizbrauca prom uz Norveegiju. Taa tukshaa vieta ofisaa tik ljoti skumdinaaja. Un joprojaam pietruukst. Un ar sho cilveeku buus taapat. Taa emocionaalaa piekjershanaas ir tomeer ljoti gruuta padariishana. Un viss tikai taados selfish reason protams. Un varbuut es pati driiz atstaashu savu komandu un gan jau arii es apraudaashos un negribeeshu laist valjaa liidz galam. Jo shii ir vislabaakaa komanda kaada man jebkad dziivee ir bijusi. Tie cilveeki ir tik iipashi. (I mean, ne visi, bet tie saveejie). Dziive iet uz priekshu. Cilveeki naak un iet un ir jaamaak palaist valjaa taa vieglaak.

In other news. Es tieshaam zinaaju, ka vienreiz pienaaks taa diena, kad novelshos pa kaapneem. Uzkaapu uz puteklju suuceeja kontaktdakshas un noberzu visu peedu liidz asiniim. Tieshi tik neveikli.

Mana miiljaa sunja sirds shodien aizgaaja uz citiem kosmosa laukiem skriet. Un man saap sirds, jo man gribeejaas vinju apriilii satikt un sabuzhinaat. Un tagad ir taads nepatiikams praata un sirds staavoklis. Un es vienmeer visam tik ljoti emocionaali pieeju un darbaa neviens mani nesaprata kaa tas ir, ka tu piekjeries tik ljoti kaadam dziivniekam. Taads fragile staavoklis par visu.

Kjermenis mani pamodinaaja tieshi septinjos no riita. Laikam mans iekseejais ritms tomeer ir saacis straadaat uz pavasari. Spinaatu, aabolu, burkaanu, avokaadu un kivi smoothie brokastiim un ingvera teeja duunu segu eertumos ar miiljo viirieti pie saaniem. Paspeeju vienu HIIT programmu un kafiju ar auzu pienu. Sanjeemos iztiiriit pirmos divus staavus midzinjai, kameer treshajaa notiek remontdarbi. Izskataas, ka riit saaksim kraasoshanu un viss beidzot ieguus paredzeeto izskatu un kraasas. Esmu noilgojusies peec savas jumta guljamistabas un eertiibaam. Paslaik visa maaja ir obstacle course un neko nevar atrast. Un tagad, kameer kaiminji veel gulj un viss leenaam mostaas esmu jau paspeejusi izdariit dalju no ikdienas darbiem. Taa tomeer ir taada lieliska sajuuta un ieksheejs miers. Man patiik kaartiiba apkaart un visu satiiriit un saorganizeet.
Uztaisiiju orange matte tea un mazliet savus volunteering to-do listes papildiishu. Taads produktivitaates uzliesmojums jau kaadu laiku nav bijis.

Peec nedeeljas nogales izvirtiibaam eedienaa un alkahola shodienas HIIT exercise bija tieshi laikaa un pilniiga sveetlaime. Un no riita uztaisiiju zaljo smoothie ar spinaatiem, bumbieri, avocado, viinogaam un jogurtu. Garsoja labi un iedeva lielisku speeku visai dienai un pat negribeejaas uzbrukt nevienam junk foodam. Juutos vainiiga kjermenja prieksaa, hence, labi uzvediishos vismaz sho nedeelju. Mazliet tie toksiini ir jaaizvada aaraa.