dzīvoju dienu pēc dienas - vados pēc principa, ka ja vēlies sasmīdināt kādu tur augšā, pastāsti par saviem plāniem. nekas, nekad nenotiek tā, kā plānots.

Kādreiz bija baigie plāni un viss izdomāts, bet kā jau samantta ierakstīja - nekas nekad nenotiek kā plānots. Tad pienāk brīdis, kad saproti, ka nākotne nav akmenī iecirsta, un ir jāiemācās novērtēt tagadni - šodienu. Tagad dzīvoju dienu pēc dienas, plāns ir vairāk rekomendācijas vai vēlmes formā, vienmēr gatavs, ka tas var arī mainīties, paņemot labo, mācoties nenožēlot to, kas nav izdevies.

pēdējā laikā ir grūti. vieglāk neskatīties nākotnē. un reizē jāpiekar kaut kur visādi motivējoši teksti, ka tur būs labi, ka vajag paļauties, ka brīnumi un laimīgas sagadīšanās ir iespējamas... viss ir tik nedrošs finansiāli un reizē drošības ziņā...