Sestdienas rītos man ir popsīgs background un es priecīgi lēkāju apkārt pa māju. Es neļauju sev pārgulēt domas un laiku. Pēctam vienīgais ieguvums ir tikai tāds ņeh, ņeh. Modinātājs ir arī sestdienā. Mācos dzīvot ritmos. Ēdu savu auzu pārslu putru un dzeru kafiju. Mans lielais plāns ar agro celšanos sestdienās ir tas, ka mana sporta zāle ir ielikusi jaunu nodarbību tieši sestdienu rītos. Un, protams, man ļoti gribās izmēģināt. Stundu ilga intensitāte iekš Bodycombat. Varēšu patizloties, visticamāk visu varošu un flexible, meiteņu sabiedrībā.
Sporta zāle ir tāda laba vieta šķiet, kur uzsākt netīšas sarunas un mazliet iedraudzēties. Un varbūt šogad es pat iemācīšos draudzēties, nevis pilnīgi visu un visus aizstumt no sevis prom un sabojāt pilnīgi jebkādu kontaktu. Jo lielāko daļu laika man patiešām tie citi neinteresē. Man drošvien būtu jāmaina attieksme un nav jābūt tik izvēlīgai draugu ziņā, jo neesmu nekāds zelta gabaliņš pati, bet tomēr, tomēr.... Manas augstās ekspektācijas diezgan ļoti nodara man pāri. Anyway, man patīk sporta zāles no rītiem un priecīgas sejas. Un pēc nodarbības ir vienmēr tāāāda enerģija un labsajūta. Ah.