Tik ļoti vājprātīga nedēļa. Tik ļoti pārmocījusies un izslāpusi pēc "dzīvošanas"
Divas reizes ir būts pie dakteriem. Trīs reizes ir zvanīts. Pilna ar nelabumu un miegu esmu. Spēju ievīstijusies segās pavadīt vairāk kā 10 stundas katru nakti. Bez pārtraukuma. Bez traucējumiem. Kā iekrītu miegā, tā no rīta ar modinātāja skaņām veļos augšā. Nekādas citas dzīves. Darbā truli blenžu datora ekrānā. Visus meeting esmu atcēlusi. Kafija izraisa nelabumu. Viss ieēstais vienkārši no manis aizbēg pāris stundu laikā. Jūtos tik nogurusi.
Bet vēl tikai pāris soļi. Es aizvien nespēju pastāstīt to nevienam. Pirmdien es eju dabūt pēdējo kontaktu šajā ceļā. Ar trīcošām rokām zvanīt, ar cerību, ka nedēļas laikā viss beigsies. Un tieši uz brīvdienām.
Es pagaidām sev spēju piedot. Es zinu, ka nav tas laiks. Un es sevi nemaz nezinu. Es tā negribu. Es tā nevēlos. Ir jāmāk salikt punkti un pieturzīmes.
Es esmu vēl pārāk vāja tai jaunajai iespējamajai pasaulei.
Piedod.