16 Marts 2013 @ 15:45
 
Es neatceros vispār kad tik ļoti nepacietīgi būtu gaidījusi savu mēnešreižu pienākšanu. Jau divas nedēļas kā nav tā nav. Un nevar saprast kas notiek.
Krūtis gan man tādas piebriedušas un sāpīgas un izskatās tādas lielākas, ārī sajūtu līmenī. Vīrietis jau priecīgs, kamēr man iekšā panika un spītīgi klusēju un neko nesaku. Iekšējās vēdera darbības par nekādu mēnešreižu tuvošanos neliecina, tik to, ka ļoti uzpūties un jūtos kā tāds balons. Vai tikko paēdusi panda.
Šodien staigāju cauri lielveikalam, gribēju sniegties pēc grūtniecības testiem, bet tik ļoti sevī nobijos, ka tā vietā nopirku makaronu salātus un fantu un atnācu mājās. Paēdu un atlūzu uz divām stundām. Tagad nesaprotu rīts vai vakars. Tik ļoti totāls nogurums. Un kafiju es aizmirsu nopirkt. Sasodīts. Būs jāiet vēlreiz klīst caur lielveikalu. Nopērkot miljons citas lietas, tikai ne tās kuras vajag.
Un es ļoti uztraucos, jo es taču taupīt vispār nemāku. Ja ir nauda tērēju, ja nav, netērēju. Kaut kādi mini iekrājumi jau ir. Bet tas neskaitās. Un tagad šis viss mans ik mēneša gaidību periods mani mazliet dzen izmisumā. Jo ja nu, ja nu!!!!!!! Ko es ar sevi tad iesākšu?
Tik ļoti gaidu un gaidu! Un nekas nenotiek.
Esmu tikai nogurusi un izniekojusi savu sestdienu vārtoties pa gultu un mazgājot telpas. Laigan gribēju sevi izvest pastaigāties un parakstīt darbus koledžai.
 
 
( Post a new comment )
samanta[info]samantta on 16. Marts 2013 - 18:35
Kā pati par to visu jūties, kā uz to skaties? Ja būs?
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
roskild[info]roskild on 16. Marts 2013 - 19:17
es pieļauju, ka jūtos aptuveni tāpat kā tu justos, ja kas tāds būtu. apjukums, neziņa, bailes. un te pavidu vēl visādas lietas ir, pa kurām publiski pat nevar tā rakstīt.
zin kā, parasti, ka kaut kas tāds notiek, tu galvā sadomājies vēl un tad tas placebo efekts nostrādā, ka tev sāk tiešām likties, ka viss atbilst. laigan puse ir tikai galvā. es tik ļoti nesakarīgi izsakos, bet tāds mudžeklis galvā. un vīrietis tik - you must be pregnant, how we gonna call the baby? So I could move in! etc.
Viss tik vienkārši viņam, kamēr neapsēžas un neapdomājas to reālo situāciju. bet ko nu spriest par to. jācer uz to ka viss manā organismā nokārtosies. jo tikpat labi tas var būt tikai stress.
par pārējo domāšu mazliet vēlāk.
man goda vārds ir bail pat paņemt to testu veikalā. tikko atgriezos no otreizējā apmeklējuma, nopirku kafijas un vīnogas un skatīšos savu romantisko drāmu. The vow! ja neesi redzējusi, vari paskatīties. Vakar iesāku un šodien pabeigšu. tāda interesanta izskatās pagaidām! Ir par ko padomāt un līdzi pajust.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
samanta[info]samantta on 16. Marts 2013 - 19:21
Esmu redzējusi to filmu, ļoti laba, piņņāju kā vienmēr :D

Bet varbūt uztaisi to testu tomēr. Cik ilgi bēgsi no atbildēm. Ja pati saki, ka ir stress, tad varbūt tiešām no stresa un tu tikai sev to visu pastiprini, tagad par to domājot un uztraucoties. Agrāk vai vēlāk būs jāuzzin. Ar vai bez testa, tu par to domā, ar testu vismaz zināsi vai tiešām vajag domāt vai arī būs miers un viss kārtībā.

Ir kādi iemesli domāt, ka tiešām arī varētu būt tas bērns - nu es domāju, tur neizsargājāties utml? (es saprotu, ka personīgs jautājums, nav obligāti jāatbild). Jebkurā gadījumā, zinu sajūtu, pašai ir bijuši šie mirkļi. Un man vēl tie mirkļi vienmēr ir ar tādiem puišiem, kur zini, ka beigās būs viena vai sapisusi visiem dzīvi.

Turies.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
jūnija lietus / augusta lapas / septembra atmiņas[info]special_k on 17. Marts 2013 - 14:27
Tu nemaz nepriecājies?
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
roskild[info]roskild on 18. Marts 2013 - 21:40
Nezinu vai esmu tajā līmenī. Es šķiet nekad nekam tādam nebūtu gatava, kaut vai pēc pieciem gadiem ne. Bet ko gan es zinu. Pie veikala plaukta pat nespēju pieiet.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)