es pieļauju, ka jūtos aptuveni tāpat kā tu justos, ja kas tāds būtu. apjukums, neziņa, bailes. un te pavidu vēl visādas lietas ir, pa kurām publiski pat nevar tā rakstīt.
zin kā, parasti, ka kaut kas tāds notiek, tu galvā sadomājies vēl un tad tas placebo efekts nostrādā, ka tev sāk tiešām likties, ka viss atbilst. laigan puse ir tikai galvā. es tik ļoti nesakarīgi izsakos, bet tāds mudžeklis galvā. un vīrietis tik - you must be pregnant, how we gonna call the baby? So I could move in! etc.
Viss tik vienkārši viņam, kamēr neapsēžas un neapdomājas to reālo situāciju. bet ko nu spriest par to. jācer uz to ka viss manā organismā nokārtosies. jo tikpat labi tas var būt tikai stress.
par pārējo domāšu mazliet vēlāk.
man goda vārds ir bail pat paņemt to testu veikalā. tikko atgriezos no otreizējā apmeklējuma, nopirku kafijas un vīnogas un skatīšos savu romantisko drāmu. The vow! ja neesi redzējusi, vari paskatīties. Vakar iesāku un šodien pabeigšu. tāda interesanta izskatās pagaidām! Ir par ko padomāt un līdzi pajust.