Previous | Mem | Next
 
roskild
roskild
12 Aprīlis 2012 @ 20:44
 


Tomēr pārvarēju sevi un izskrēju pāris kilometrus. Burtiskā nozīmē pāris. Apstājos pie 3,5 jo pleijera darbība izbeidzās, un aiz savām dusmām un citām emocijām, visu laiku skrēju nepareizu tempu, nepareizi elpojot. Tas arī mani mazliet piebeidza. Bet pēc aukstas dušas iznākot, jutos pavisam labi. Skriešana totally ir mana meditācija. Visas domas attīrās. Vismaz uz mirkli. Tādi jau ir tie mirkļa burvīgumi laikam. Klausos Tracy Chapman, dungoju līdzi un esmu pilnīgā bezdomu līmenī sevi iemetusi. Patiesībā man ļoti pietrūkst tāda reāla kontakta. Sarunas. Vīna iedzeršanas. Beztam šodien esmu midziņā palikusi pavisam viena, jo tie abi kaut kur blandās apkārt. Un ir tāds milzīgs klusums visā mājā. Tāds pavisam mans vakars. Tik neizdibināmi dažkārt ir tie mani iekšējie stāvokļi.
 
 
Mūzika: tracy chapman
 
jau pačukstēja | gribu pačukstēt
 
( Post a new comment )
samanta[info]samantta on 12. Aprīlis 2012 - 22:51
dievinu skriešanu, vnk izlādē visu negatīvo! tikai reizēm ir grūti saņemties iziet ārā, īpaši ar to anglijas laiku :) klau, kur tu īsti anglijā esi? un kapēc?
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
roskild[info]roskild on 12. Aprīlis 2012 - 23:10
Esmu iekš East Midlands apgabala. Pavidu visam :) Par to kāpēc, ir pavisam dažādi iemesli, gan personiski, gan vispārīgi. Tā nu sanāca man te viss. Bet par to skriešanu, jā! Grūtākais ir iziet ārā pa durvīm (un laicīgi uzlādēt pleijeri, ha) bet tā skrienu visos laikapstākļos. Pat pa dubļiem un lietu. Man vienkārši ir vajadzīgas lietas, kas mani nomierina no ikdienas un moku domām.
Un pa kuru apgabalu tu dzīvojies?
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
samanta[info]samantta on 12. Aprīlis 2012 - 23:16
Man patīk skriet un vispār te vienu laiku tā sirdīgi ņēmos - iesāku šo jauno gadu ar 11 miles vienā stundā. Pirmajā janvārī, pēc negulētas nakts, haha! Bet tagad esmu mazliet palaidusies, jo plejerim austiņas nobruka un bez mūzikas man nepatīk skriet. Turklāt tie lieti un vēji man baigi sapūš galvu vienmēr - sāp.
Es dzīvojos East Anglia, precīzāk Norwich, tā kā tā pa lielam, neesam tālu :) Man vienkārši interesanti uzzināt par citiem cibiņiem, kas ar šai zemē dzīvojās, interesanti kādi stāsti ir citiem. Ir jau visādi pa skaisto, kas atbrauc, dabū labus darbus un viss ir spoži, ir tādi kā mani, kur vesela drāma, vispār te nav gribēts būt, bet dzīvē tā ir salicies un te nu esmu. Tu mazliet izklausies pēc mana varianta, tapēc interesanti palika, bet nu nebāzīšu degunu, vnk turpināšu lasīt :)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
roskild[info]roskild on 12. Aprīlis 2012 - 23:27
Nu, kad ir stipri auksts un brāzmains es arī izlaižu. cepure pat nepalīdz. bet tā pārsvarā cenšos ļoti regulāri skriet. un patīk kā ķermenis mainās līdzi,tā ir mana motivācija:)
Man jau arī te ir vesela drāma aiz muguras un vēl tagad notiek. Bet nu es cenšos rast visādus risinājumus savai situācijai kādi nu vien ir iespējami. Drošvien lasot mani, neizskatās, ka ļoti labi māku ar sevi tikt galā. Bet nu es ļoti cenšos. Es arī ļoti interesējos par citu stāstiem un ikdienām, kas ir šeit. Tāda lielāka kopības sajūta un komunikācija.
Un man patīk tevi lasīt, jo kaut kā ļoti saprotu to visu. :)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
samanta[info]samantta on 12. Aprīlis 2012 - 23:33
Laikam man jāiet jānopērk austiņas un jāatsāk. Pateicoties manām ēdienu gatavošanas izvirtībām, var just visādas nevēlamas krokas vidukļa rajonā! :D

Hei, nav ko attaisnoties par to kā tiec/netiec galā ar lietām. Esmu te cibā lasījusi kā cilvēki atkopjas no briesmīgām depresijām, tiek galā ar nāvi, attiecību problēmām utml. Katram ir savi labie un sliktie periodi, un ir labi, ka ir tāda ciba, kur izlikt savas sajūtas. Manā cibā var labi redzēt, kādos sūdos es biju kādu gadu atpakaļ. Dzīve plūst un mainās.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)