|
marts 19., 2019
 | 18:49
tikko veloservisā čalis salīdzināja rumbas ar zobiem, ķipa "vari 2, 3 gadus izlikties, ka nesāp, bet tad ir jārauj ārā un apkārtējie arī". kas vispār ir mans variants gan rumbām, gan zobiem.
atcerējos par savām gudrības z. sāpēm. šodien ir klusi gandrīz pārgājis. interesanti.
šodien onkuļa pavadībā atkal trešo reizi iepazīstinoši sasveicinājos ar kādu kinda izdevušos pusmūža kungu. kas manā grāmatā ir okei, jo tā kā tie ir izdevušies kubgi, viņi sarunājas ar milzumdaudziem cilvēkiem, kuri parasti ir slavenāki un patīkamāki to be around. kā arī starp tikšanām paiet vairāki gadi, un tās notiek dažādās vidēs ar dažādiem iemesliem.
vēl satiku meiteni, kas iedeva to sūdīgo zāli, aizgāju uz veco darbavietu pēc papīriskām lietām un pāris minūtes parunājos ar s., ar kuru vidusskolā kādu gadu bijām baigie draugi whatsappā, starpbrīžos un pēc stundām un tad gadu es viņu tajās pašās vietās ignorēju. man bija pieredze un man tas sanāca. beigās vairs īsti negribēju, bet kaut kāda vidusskolnieciska principa to turpināju darīt. tagad vismaz atvainojos.
nujā. karjeras iespēju centra pārstāvis uzaicināja uz divu minūšu sarunu. izgājām ārā, es vilku jaku, viņš rokās tur cīgu paciņu, un liekas, ka procesā dodas uz priekšu. īsumā, lai es divas dienas atpūšos un neko nedaru, viņš padomās ko ar mani darīt un piektdien zvanīs. sarokojāmies un viņš laikam beidzot ielika mutē cigareti.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |