|
februbaars 2., 2020
 | 02:07 - dailes talantīgais misters riplijs (LGĶ)
beidzot aizgāju uz to te ne vinilbāru, bet vunderbāru. pilnīgi dīvaini. īsumā sakot, cik, un vai vajag, uzticēties kaut kādām lietām, ko saka iedzēruši ļautiņi. ka a) ir jāpiesakās publicēt savus ierakstus (teicu, ka nepublicēju, jo kamon, šis neskaitās) un b) kaut kāds čalis no rūjienas (vai rūmenes?) muižas, zz topa džemperī un nereālāko trivia par zz topu un billiju gibonsu rīko kaut kādus pasākumus. abas lietas dzirdēt, protams, ir mazliet patīkami - nu, protams, daudz patīkamāk, nekā kauties kauguru fēniksā vai vēl kaut ko. bet no otras puses, man liekas, ka tiem cilvēkiem likās, ka redz kaut ko, kā patiesībā nav. whatevs.
man gan joprojām galīgi nepatīk tā pusīpašnieka (?) seja (ughhh, why roncij), bet nu šitādu dīvaini siltu svešinieku sarunu (lai gan viena bija mazliet tāda, ar domu, otrs bija runājošs pālis) dēļ jau būs jāapciemo vēl kaut kad. un pa ceļam, protams. bet jā. hm. kam es tieši kaut ko runāju par nepatīkamām sejām. ofisā. bet pa jokam. bet ne pajokam.
es tad pierakstīšu par dailes ripliju.
"grauzdiņš izdedzina caurumu"
man tūlīt apniks upenieks
atkal britu iestudējums (akšuallī, amerikāņu/jaunjorkas. okei, es vairs neatceros, kas piektajā minūtē lika tā domāt. mārciņas, vai pensi, kas?)
super stulbi monologi, vismaz sākumā
kostīmi no patīkami bieza auduma - un vispār kostīmi, ka viņi mainās līdzi apkārtējai videi un tajā esošajiem cilvēkiem
kā tas būtu, teātra izrāde, kur aktieriem ir pielīmēti lieli mikrofoni pie mutes, bet viņi nav ieslēgti? cilvēki pēdējās rindās daudz vairāk spicētu ausis, jo domātu, ka viņiem taču būtu jādzird, ko viņi tajos mikrofonos runā, bet patiesībā nedzird ne sūda
grāvelis tāds planējoši mīklains, ar stiklainām acīm
"doka vilinājums"
cilvēki uznāk uz skatuves ainu vidū
kurš itālis zina nosaukt divus asv štatus?
bulis un alsiņa?
grāvelis tiešām izskatās pēc sajukuša jaunjorkieša (ezra kēnigs no vampire weekend?). un tāds malkoviča pupetīra vaibs. un labi, izlasīju programiņu, tur ir pieminēts malkovičs, un tas, ka čārlijam kaufmanam, malkoviču rakstot, viennozīmīgi kaut kāda ietekme bija hičkoka strnagers on the train vai kaut kas cits ko tā zuze ir sarakstījusi
"kaut tu te būtu, laiks ir draņķīgs"
aktieri uz skatuves vienmēr dzer krāsvielas
"vai mēs neesam neredzami" un same līdzīgs šits
nejūt šmigai garšu, neizsauc taksi
jap, ny'īgs psihopātiņš (sofijas/danevičas bez krūštura aina)
"asas savā nesaprātībā"
un ha, tā releitojošā cilvēku aizraušana visu laiku
man liekas, ka vecais dziedātājs (bartkevičs) vienmēr plāta lūpas. un juris jope, ho ho ho, sasodīts
čalis/itālis picu griež ar sviesta nazi? wtf?
"jūra neļauj sei iepazīt, jūra vienmēr ko pietur pie sevis"
izkritis picas kumoss pēc došanas pa seju - reslinga elementi un vēl kāds krītošs priekšmets kā palieka no sitiena
ha, vienā sapņa/murga/itāļu dziedātāju uznācienā viņu plaukstu sitieni skan tumbās
legit dīvaini gaismu akcenti
pasaules līmeņa psihedēlija, vai dailē tas ir iespējams?
žagara, u.c. uznākšana, imitējot vēstules
kaujoties izkrīt cīgu etvija
diez, ko tie itāļi vispār dzied?
iedomājos daudziņu galvenajā (grāveļa) lomā
kubiskā duša. hmm.
|
|
|
|