|
februbaars 16., 2020
 | 18:26
jā, vakar aizvilkos uz tallinas kvartālu, lai noķertu čomiņu. viņš līdzi bija paņēmis vienu no retajiem basketbola bumbas žonglieriem. ļoti interesants, un kā vēlāk tika izpētīts, par saviem gadiem daudz jaunāka paskata. tad es īsti nevarēju izskaidrot, kā esmu līdz turienei atvilcies, tad trijatā piestājām kādā stāvlaukumā, paklausījāmies vairākas dziesmas pa pieci.lv, tad čomiņš aizgāja "iezīmēt teritoriju", paklausījāmies vēl trīs dziesmas. nezinu, tas bija pirms vai pēc, bet ieskanējās patrisha. nu, tā dziesma, kur "man uz pieres kaut kas rakstīts". ieminējos žonglierim, ka viņai ir 17 gadi. "bet viņa pieaugušo dzīvi ir sākusi vēl ātrāk." jā, piekritu. videoklipi, kurus viņai uzsauc. "ja es ieskatītos viņai acīs, kaut kas notiktu. tur kaut kas notiktu". kaut kas viegli dīvains un neatreferējams.
man reāli likās, ka tūlīt būs kaut kāds GTA hastlings. bet nē. žonglieris izkāpa ārā, jo viņš tepat dzīvo, un tad mani aizvizināja līdz pagalma vārtiem.
gan vakar, gan šodien, ka tik ne veselas divas reizes, nomīzu parunāties ar apakšstāva kaimiņu, ar kuru ļoti gribu parunāties. vai vismaz pajautāt, vai viņš negrib parunāties.
beidzot pārrakstīju kādas.. ~150 receptes un kalkulācijas, no kurām lielākā daļas ir rokrakstā? no vienas puses beidzot sāk notīrīties to-do tāfele. no otras puses, vāģim turpina krist virsū lietas, kuras nestrādā.
un kas ir faking dīvaini, ka ar vakar satikto būtni esam abpusēji atsekojušies. es čista nesaprotu, kā tas notika. vairāk dīvaini, nekā nepatīkami.
|
|
|
|
