detsembris 8., 2019


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
00:19
vakar vakarā likās ka izrubīšos jebkur.

šorīt lielais priekšnieks uz, kā izrādās, paģirām (man likās, ka vienkārši negulēta nakts) tumbās lika epifānijas un grebenščikovu. un maigi-motivējoši pielīmējās man par to, kāda ir mana ideālā komforta zona, vai kādēļ man liekas, ka nepārzinu teoriju radošajām izpausmēm, vai kautrējos tās kādam atrādīt, vai kādēļ neeju stāties aktieros. un aicināja apskauties mūs ar sievieškārtas kolēģi. viņai viss iepriekšējais mūsu dialogs bija pagājis garām, un viņa diezgan noteikti besījās uz priekšnieku tādā kondīcijā. rezultātā tas nebija man tik ļoti vajadzīgais enerģiski apmainamais kampiens. lai es zinātu, ka priekšnieks nav vienīgais tajā kosmosā, kurā liekas, ka mani ķēpājumi ir glīti, un ka man ir "radoša domāšana". nē, es protams sievieškolēģi arī nevaru vainot. "fake it till you make it, jūs jau tur nepaskāvāties pa īstam," noteica priekšnieks, un atļāva kolēģei iet mājās. pēc tam atnāca priekšnieka dzīvesbiedre, un tā diezgan mēmi un bez ceremonijām klusi viņu rāja. par sazin ko.

atkal ir sajūta, ka izrubīšos jebkurā brīdī. (pēcpusdienā izglāba ieteikts espreso ar ūdeni) atbraucu mājās, pierakstīju, cik vien varēju par tām dīvainībām no rīta, un varētu parubīties. vai kamīnā padedzināt papīru kaudzi.

(sagriez laimu)

r-r-r -

> savi puksti
> veci puksti
> ko tu puksti
> bio puksti

Links
saņemtie komenti

> Go to Top
Sviesta Ciba