|
marts 5., 2020
 | 23:21
pateicu priekšniekam, par ko domāju. viņš man, hm, mazliet negaidīti, bet diezgan pelnīti uzdirsa.. nu, nezinu, cik pelnīti, bet taisnība tur ir, kaut kāda. gribētos, jau, lai mazāka. bet vismaz to var redzēt.
lai gan jā, viņš bija poh-aini nesmuks, reizēm viņš uz pohām ir glīts. bet nujā, tā pohu filozofija tur mazliet atgāja. jā. hm.
šodien visu dienu līp ".... i'm sorry, but you will never have me / to me you're just some faggy girl / and i need a lover with soul-power / and you ain't got no soul-power"
ā, un vakarā sadraudzējos ar vienu pajaunu kolēģi. sīkums, bet patīkami. (bāc, par ko es tik ļoti nesen to teicu..)
ā, pareizi, rimčikā nopirku divas koronas. p. un tele2 ir pacēluši rēķinu. kādēļ.
ā, šefs vakar vakarā stāstīja, ka viņš pirms pāris gadiem esot pārdevis fender (kā noskaidroju, precision) basu, kurš caur filipīnām un "misteru vīneru" (bill wyman ķipa esot uz viņa spēlējis un autogrāfējies) par sub-200 eiro summām esot nonācis, un arī aizgājis no viņa. centos viņam ieborēt, ka par tādu ciparu labi ja kāds pārdod squieru, bet par fenderi var taču plēst vismaz divkāršu ādu. ai, nu viņam mājās tikai vietu aizņēma. lai gan rolling stones basista autogrāfs uz dāvināta basa no filipīnām, nu neliekas stāsts ar divām savienojamām pusēm. kāpēc es šito rakstu.
|
detsembris 8., 2019
| 00:19
vakar vakarā likās ka izrubīšos jebkur.
šorīt lielais priekšnieks uz, kā izrādās, paģirām (man likās, ka vienkārši negulēta nakts) tumbās lika epifānijas un grebenščikovu. un maigi-motivējoši pielīmējās man par to, kāda ir mana ideālā komforta zona, vai kādēļ man liekas, ka nepārzinu teoriju radošajām izpausmēm, vai kautrējos tās kādam atrādīt, vai kādēļ neeju stāties aktieros. un aicināja apskauties mūs ar sievieškārtas kolēģi. viņai viss iepriekšējais mūsu dialogs bija pagājis garām, un viņa diezgan noteikti besījās uz priekšnieku tādā kondīcijā. rezultātā tas nebija man tik ļoti vajadzīgais enerģiski apmainamais kampiens. lai es zinātu, ka priekšnieks nav vienīgais tajā kosmosā, kurā liekas, ka mani ķēpājumi ir glīti, un ka man ir "radoša domāšana". nē, es protams sievieškolēģi arī nevaru vainot. "fake it till you make it, jūs jau tur nepaskāvāties pa īstam," noteica priekšnieks, un atļāva kolēģei iet mājās. pēc tam atnāca priekšnieka dzīvesbiedre, un tā diezgan mēmi un bez ceremonijām klusi viņu rāja. par sazin ko.
atkal ir sajūta, ka izrubīšos jebkurā brīdī. (pēcpusdienā izglāba ieteikts espreso ar ūdeni) atbraucu mājās, pierakstīju, cik vien varēju par tām dīvainībām no rīta, un varētu parubīties. vai kamīnā padedzināt papīru kaudzi.
|
|
|
|