|
maijs 2., 2016
 | 20:55
ja pēdējās ned. ilgumā notikās deja vu par tuvošanos sievišķim, tad šodien piedzīvoju citu - mugursomas - atgadījumu. ar vienu un to pašu somu gāju uz operu, aizbraucu pie sievišķa, uz laukiem, tad stundu vazājos pa tukumu gaidot autobusu (vasarā pirms trim gadiem atminos darām ko līdzīgu, tikai pretējā secībā un sajaucu autobusus, redz, plānotā zantes busa vietā iekāpu viesatniekā) un visbeidzot ierados sādžā. sādža, kad nekur nav jāskrien šitai pirmdienas novakarē izskatījās tik tukša, tukša. paspēju uz šampanieša dalīšanu. tagad istabā stāv boska, ko derētu izdzert līdz 2017. gada novembrim.
nedaudz ir tikts pāri pusei langekranca(vai kā to lārsona papildinātāju sauc) romānam un protams, nekas nemainās ģim. sieviešu attiecībās pret somu alkoholiem vairākdienu griezumā.
|
| 22:42 - lno bohēma
piešūšu teātra tagam arī šo izcili humānisko (ilgums 2h40, no kurām 40% sastāda starpbrīži) operu un to ka tādas izklaides nav priekš manis. ne vēlme vienlaicīgi skatīties uz titriem, mīlīgu vijolnieci, voicehovski, operas rotājumiem un galu galā arī visam tam kvantitatīvi organizētajam bardakam un arī izskatīgi dārgs uzvalks man nav.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |