tāpat vien.

« previous entry | next entry »
May. 8th, 2008 | 03:56 pm
garīgais: fucked up
laba dziesma ir arī: Detlef - Ja vien

jo vairāk es ar viņu runāju, jo vairāk es jūtu, ka viņa man nevēlas atbildēt,
jo vairāk es viņai pieskaros, jo aukstāka man viņa kļūst,
jo vairāk es uz viņu skatos, jo tālāka man viņa kļūst,
jo vairāk es par viņu domāju, jo vairāk man sāp.

ir nepieciešams, sākt man jaunas domas, sākt man jaunu dzīves daļu, bet ja es to tiešām daru, tas nozīmē, ka viss man ir jāsāk no nulles, no paša sākuma, bez jebkādām atmiņām, bez jebkādiem spriedumiem par to, kas notiek, un es zinu, ka tas nav viegli un pats galvenais, es nezinu vai esmu tam gatavs, kur nu vēl spriest par to vai es to gribu! kā lai es to uzzinu? kā lai sešpadsmitgadīgs puika vispār var zināt, ko viņš grib no citiem cilvēkiem? Zinot visu, kas notiek, bet patiesībā nemaz nezināt to, kas tam visam ir apakšā ir grūti un apzinoties to, saprotu to, ka man ir daudz jāmācās. Es nevēlos, lai atriebe pret viņu man kļūtu par motivāciju, es nevēlos to visu darīt tikai tāpēc, lai pierādītu, ka viņa kļūdās attiecībā uz mani, un lai viņa nožēlo, ka kļūdijusies... Vai vispār es drīkstu pat sapņot par viņu, ja vēlos, ka viņa cieš? ko vispār es drīkstu un ko nedrīkstu? vai es esmu pats vainīgs pie tā visa? kāpēc es tagad uzsveru savu vecumu nezināšanas iemeslam, ja vislaik vēlos, lai cilvēki skatās uz mani ar citu skatienu, nekā uz pārējiem maniem vienaudžiem?

Kur lai meklēju šīs atbildes? vai man vispār ir vajadzība viņas zināt? jo viss sākas ar cilvēku vajadzībām un tikai pēc tam var domāt un runāt par visu pārejo, jo cilvēkam no sākuma jātiek galā ar sevi, pirms viņš iejaucas citu cilvēku jūtās.

mūžigi varētu tā turpināt.

Link | izdzert aliņu | Add to Memories


Comments {7}

tāpat vien.

from: [info]rakstnieks_nr1
date: May. 8th, 2008 - 04:17 pm
Link

"Es nevēlos, lai atriebe pret viņu man kļūtu par motivāciju"
Kā pierāda Grāfa Monte Kristo gadījums, atriebe var kalpot par tīri labu un produktīvu motivatoru, ļaujot gūt plašus panākumus un dienās pat kļūt par lielu vīru. Un tad jau vairs nav svarīgi, kas tur īsti tajā sākumā pakalpoja par pamudinājumu kaut ko darīt.

atbildēt ar aliņu | Thread


ed

tāpat vien.

from: [info]romeo
date: May. 8th, 2008 - 09:21 pm
Link

bet ja es kā liels cilvēks varu kļūt tikai ar viņu?
vai varu kļūt kā liels cilvēks domājot tik egoistiski un nemaz nesaprotot kas ir par iemeslu tam ko es rakstu šeit un tam ko es domāju savā galvā?

saki man, kā es varu labot dvēseles stāvokli ne pierādot kaut ko, bet esot tam kam es esmu?

jo es nezinu kā...

atbildēt ar aliņu | Parent | Thread


tāpat vien.

from: [info]rakstnieks_nr1
date: May. 8th, 2008 - 11:40 pm
Link

Citējot Mišelu Velbeku, mēs tāpat nekad nekļūstam pa īstam pieauguši, tādēļ nav vērts par to pat satraukties.
Un vēl - tu vari nosaukt kaut vienu piemēru, kad kāds būt "kļuvis par lielu cilvēku tikai ar viņu" (tas viņa ja turklāt domāta siev.dz.)
Punkts trīs - kas tā vispār par apsēstību ar kļūšanu par kaut kādu lielu cilvēku, kaut ko pierādīšanu, būšanu. Tas viss pa lielam ir fuflo.
Un vispār padsmitgadu vecums ir kaut kas tāds, kam jātiek cauri dzīvam un daudz maz veselam - visas šitās problēmas ar laiku pāriet pašas no sevis tāpat kā roku svīšana un nakts polūcijas. (Protams, ne jau eksistenciāli fundamentālās - bet tādas kā šīs, augstākminētās)

atbildēt ar aliņu | Parent