tāpat vien.
May. 8th, 2008 | 11:40 pm
From:: rakstnieks_nr1
Citējot Mišelu Velbeku, mēs tāpat nekad nekļūstam pa īstam pieauguši, tādēļ nav vērts par to pat satraukties.
Un vēl - tu vari nosaukt kaut vienu piemēru, kad kāds būt "kļuvis par lielu cilvēku tikai ar viņu" (tas viņa ja turklāt domāta siev.dz.)
Punkts trīs - kas tā vispār par apsēstību ar kļūšanu par kaut kādu lielu cilvēku, kaut ko pierādīšanu, būšanu. Tas viss pa lielam ir fuflo.
Un vispār padsmitgadu vecums ir kaut kas tāds, kam jātiek cauri dzīvam un daudz maz veselam - visas šitās problēmas ar laiku pāriet pašas no sevis tāpat kā roku svīšana un nakts polūcijas. (Protams, ne jau eksistenciāli fundamentālās - bet tādas kā šīs, augstākminētās)
Un vēl - tu vari nosaukt kaut vienu piemēru, kad kāds būt "kļuvis par lielu cilvēku tikai ar viņu" (tas viņa ja turklāt domāta siev.dz.)
Punkts trīs - kas tā vispār par apsēstību ar kļūšanu par kaut kādu lielu cilvēku, kaut ko pierādīšanu, būšanu. Tas viss pa lielam ir fuflo.
Un vispār padsmitgadu vecums ir kaut kas tāds, kam jātiek cauri dzīvam un daudz maz veselam - visas šitās problēmas ar laiku pāriet pašas no sevis tāpat kā roku svīšana un nakts polūcijas. (Protams, ne jau eksistenciāli fundamentālās - bet tādas kā šīs, augstākminētās)