Esmu ievērojis, ka attieksme pret mūziku mainās atkarībā no attieksmes pret tās radītāju. Ir problēmas ar mūzikas pašvērtību – diemžēl tā nav objektīvi nosakāma lieta un bieži iet roku rokā ar ārējiem faktoriem. Tādiem kā stilīgums. Vai harizma. Es piemēram domāju – kā Štokhauzenam izdevās izbīdīt tik traku muzonu? Pieņemu, ka viņš tika uztverts kā stilīgs kaut kādā nozīmē. Jaunās mūzikas pravietis :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Štokhauzena laikā tas ko viņš un viņa draugi darīja vispār bija modē. Bet šeit problēma ir tā, ka nevienam jau tā īsti arī neizdodas būt stilīgam. Harizma jā, bet viņa vai nu ir vai nu nav

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt latvieši vispār neprot būt stilīgi? Vai latvieši citus latviešus vienkārši neprot tā uztvert

(Reply to this) (Parent)

Latviešiem toties labi sanāk apzināti uzspēlēts stilīgums. Roberts Gobziņš, Kodeks, Purva Pihschli...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nujājā, es manliekas arī kaut kā saasināti šos jautājumus uztveru

(Reply to this) (Parent)