Skatos uz tiem īsajiem matiem un kārtējo reizi jūtu iekšēju cīņu par saviem, kur divas frontes cīnās. Viena saka - griez nost tās šausmas beidzot, cik var ņemties un mocīties, bet otra - kāpēc tad es tik ilgi ar tām šausmām mocījos, lai nogrieztu "pusmastā" esot? Tā lūk.

(Reply to this)