Maijs 31., 2013


11:11
vakar, tātad, biju orientēties. nomočīju 8.44km pa mežu. man ļoti ļoti patika, braukšu vēl. bet tas, kas ir svarīgākais šitajā visā ir tas, ka ar šo skrējienu esmu reabilitējis orientēšanos savā dzīvē. ja runā salīdzinājumos, tad atbrīvojis no izsūtījuma sibīrijā.  
mani vecāki un brālis, cik viņus atceros, vienmēr ir bijuši fanātiski orientieristi (brāls bija pat lv izlasē 90to gadu sākumā un sencis bijis viens no līderiem lv savā vecuma grupā). līdz ar to arī man bija jākļūst par fanātisku orientieristu. mani veda uz mežu, kaut kādā ārprātīgā veidā borēja karti un kompasu, pavēlēja iet uz treniņiem, bet es no tā tā arī nekad neko neesmu sapratis un vienā brīdī man tas viss sāka nenormāli besīt un (kopā ar rukāšanu mežā) iedzina totālu riebumu pret mežu vispār uz ļoti ilgu laiku. līdz kādu 10 gadu vecumam mani tā mocīja un tad atmeta ar roku. vienreiz, kad man laikam bija 6 vai 7 gadi es, pavisam netīšām, dabūju 3. vietu Kāpā. es joprojām nezinu kā man tas tā iznāca, katrā ziņā toreiz no kartes nesapratu pilnīgi un galīgi neko. tikai tagad, kad skrēju, beidzot sapratu, kas ir kas. kas vispār ir jādara un kam jāpievērš uzmanība. bet tomēr par spīti tam visam riebumam, respekts uz dabu ir atnācis atpakaļ un diezgan daudz kas, esot mežā asociējas, ar bērnību. nuvot un tā tas ceļš ir atkal atnācis paša durvju priekšā. maza uzvara pār bērnības dēmoniem.

(11 baksta | FSHK)

19:21
cibiņš mīklā

(1 baksta | FSHK)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena
K - 31. Maijs 2013

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi


> Go to Top
Sviesta Ciba